16. gadsimta traģiskās Zviedrijas karalienes zelta gredzens atrasts žurku ligzdā 0 47

Pētījumu gaitā Somijas pilsētas Turku katedrālē tika izdarīts vēsturisks atklājums. Atrasts karalienes Katrīnas Monsdotteres (1550–1612) zelta gredzens. Atradums ir unikāls pasaules mērogā. Tā ir vienīgais priekšmets, ko droši var saistīt ar karalieni.

«Zelta gredzens bija paslēpies zem žurku ligzdas. Tas bija iestrēdzis uz viena no karalienes pirksta kauliem,» norādīja bioarheoloģijas docētāja Ulla Nordforsa.

Greznā rotaslieta ir labi saglabājusies. Tas ir zelta gredzens ar tirkīza akmeni un melnas emaljas apdari. Uz tā nav gravējumu un meistara zīmes.

«Tādi gredzeni XVI gadsimtā augstākajās aprindās bija grezni un modē,» norādīja Nordforsa.

Šis atklājums maina iepriekšējo izpratni par karalienes apbedījumu.

Kad sarkofāgu pēdējo reizi atvēra 1867. gadā, mirušās vēderā atrada nelielas zīda strēmelītes. Tās uzskatīja par balzamēšanas pazīmi. Tagad noskaidrojies, ka tās bija cita ligzdas daļa, ko žurkas bija izveidojušas no Katrīnas apbedīšanas drēbju gabaliņiem.

Pētījumos atklātas arī citas nozīmīgas liecības. No Katrīnas un Ērika XIV meitas Sigrīdas Vāsas kapenēm, kā arī no nezināma bērna, paņemti paraugi DNS analīzei. Nezināmais bērns var izrādīties viņu dēls Henriks, kurš nomira aptuveni triju gadu vecumā. Tomēr galīgos rezultātus nāksies gaidīt līdz diviem gadiem.

Zelta gredzens tiks izstādīts muzeju centrā "Vapriikki" Tamperē 2028. gadā. Turku katedrālē gredzens būs pieejams pēc baznīcas kapitālā remonta pabeigšanas.

«Mēs esam priecīgi un pateicīgi, ka varam iekļaut šādu dārgumu Turku katedrāles muzeja kolekcijā,» sacīja katedrāles priekšniece Auliki Mekinena.

Pētniecības grupa laboratoriskajiem pētījumiem paņēmusi vairāk nekā simt mikroskopisku paraugu. Bioarheoloģiskās metodes pirmoreiz sniedz iespēju izpētīt Katrīnas veselības stāvokli, bērnības uzturu, kā arī iegūt drošus datus par viņas ārieni un izcelsmi.