Noslēpumainajā Nīderlandes akmenī atpazīta seno romiešu galda spēle 0 38

Pelēka kaļķakmens plāksne, kas gadu desmitiem glabājās Romas muzejā Holandes pilsētā Heerlenā, izrādījusies galda spēles laukums. Ja tās noteikumu rekonstrukcija ir pareiza, tad tā ir senākā stratēģiskā spēle ar pretinieka bloķēšanu. Par atklājumu ziņo žurnāls «Antiquity», pirmā raksta autors – Valters Krists no Leidenes universitātes.

Šo akmeni atrada vēl XIX gadsimta beigās izrakumu laikā Koriovallumā. Tā bija romiešu pilsēta Lejasvācijas provincē, dibināta imperatora Augusta valdīšanas laikā (27. g. p.m.ē. – 14. g. m.ē.) un pastāvējusi līdz Rietumu Romas impērijas krišanai 476. g. m.ē. Koriovallums atradās galveno romiešu ceļu krustpunktā un tāpēc plauka. Tās bagātību īpaši labi var redzēt monumentālajā arhitektūrā un apbedījumos mūsu ēras II gadsimtā. No I līdz III gadsimtam pilsēta bija arī nozīmīgs keramikas ražošanas centrs. Lielākā uzplaukuma laikā Koriovalluma platība sasniedza gandrīz 48 hektārus. Senās pilsētas paliekas atrodas zem mūsdienu Heerlenas.

Plāksne, kurā atpazina galda spēli, datēta salīdzinoši plaši – II–IV gadsimts. Tā ir ovālas formas, salīdzinoši neliela – 21 × 14,5 centimetri. Plāksnes sānu virsmas rūpīgi izlīdzinātas. Priekšpusē iegravēts taisnstūris, sadalīts uz pusēm. Gar tā garajām malām iegravētas papildu līnijas, stūri atdalīti ar slīpām svītrām. Šādā marķējumā jau sen saskatīja iespējamību spēlei, taču tas neatbilda nevienam no zināmajiem romiešu «dēļiem».

Lai pārbaudītu pieņēmumu, pētnieki izpētīja akmens virsmu mikroskopā, kā arī izveidoja tā trīsdimensiju modeļus ar augstu izšķirtspēju. Tas ļāva atklāt mikroskopiskas rievas, kas palikušas no figūriņu kustības pa plāksni.

Lai rekonstruētu spēles noteikumus, pētnieki vērsās pie sistēmas «Ludii». Tā ir mākslīgā intelekta platforma, kas prot modelēt un noteikt vēsturisku un tradicionālu spēļu noteikumus. Rekonstrukcijas metode bija samērā vienkārša: precīzo marķējuma ģeometriju ievadīja sistēmā, un tā salīdzināja to ar datubāzi, kura satur simtiem galda spēļu noteikumu, fiksētu Eiropā un citos reģionos. Pēc tam divi MI aģenti aizvadīja miljonus virtuālu partiju uz Koriovalluma akmens, testējot un kombinējot dažādus noteikumu komplektus.

Modelēšana parādīja, ka tā bija stratēģiska spēle ar bloķēšanu. Šādās spēlēs mērķis nav ienaidnieka figūriņu sagūstīšana vai sacensība, bet pakāpeniska pretinieka figūru ierobežošana. Spēlētāji, katram no kuriem bija vairākas figūriņas, pārvietoja tās pa laukumu, cenšoties aizšķērsot ceļus un iedzīt pretinieku stūrī. Būtiski, ka MI spēlētāji visbiežāk pārvietoja figūriņas tieši tur, kur uz akmens atklāja dziļākās rievas.

Atklājums ļauj citādi skatīties uz galda spēļu vēsturi. Iepriekš zināmās romiešu spēles piederēja citiem žanriem, piemēram, orientētas uz figūru sagūstīšanu vai uz ātrumu, savukārt agrākās spēles ar bloķēšanu datēja no viduslaikiem. Spēle no Koriovalluma izrādās pirmā savā veidā – par pieciem septiņiem gadsimtiem senāka nekā citi žanra pārstāvji.