Nīderlandes zinātnieki noskaidrojuši, kāpēc skūpstīšanās ir noderīga 0 71

Skūpsts ar mīļoto cilvēku — tas nav tikai romantisks žests, bet arī apmaiņa ar milzīgu daudzumu siekalu un miljoniem mikroorganismu, kas mitinās mutē. Lai gan pati doma par «mikrobu apmaiņu» neizklausās īpaši pievilcīgi, Nīderlandes Amsterdamas universitātes mikrobiologs Remko Korts šo parādību nesaskata kā iemeslu riebumam, bet gan kā zinātnisku interesi — sava veida «skūpstu vīrusu».

Zinātnieks pieļauj, ka siekalu un tajās esošo vielu nodošana var spēlēt daudz nozīmīgāku lomu iemīlēšanās veidošanā, nekā parasti tiek uzskatīts. Savā jaunajā darbā viņš formulē virkni jautājumu, uz kuriem pagaidām nav viennozīmīgu atbilžu. Piemēram, kas notiek, kad cilvēks skūpsta laikā norij partnera mikrobus? Vai tie spēj ietekmēt zarnu mikrofloru, hormonālo fonu vai pat smadzeņu darbību? Vai šāda apmaiņa var kādā veidā pastiprināt pieķeršanās un mīlestības sajūtu?

Korts uzskata, ka tas ir ļoti iespējams. Savā hipotētiskajā rakstā viņš apskata siekalas kā iespējamo «bioloģisko starpnieku» tuvībai — faktoru, kas ne tikai atspoguļo intīmo saikni, bet var to arī stiprināt. Pēc viņa domām, šeit var darboties pozitīvā atgriezeniskā saite: mīlestība un emocionālā tuvība veicina veselības uzlabošanos, bet laba veselība savukārt atbalsta un pastiprina jūtas. Pēc zarnām tieši mutes dobums tiek uzskatīts par otro pēc baktēriju ekosistēmas daudzveidības cilvēka organismā. Arvien vairāk pētījumu rāda, ka orālās mikrofloras sastāvs ietekmē ne tikai smaganu un zobu stāvokli, bet arī iekaisuma līmeni organismā kopumā, kā arī var atspoguļoties attālo orgānu darbībā — piemēram, smadzeņu un sirds funkcijās.

Turklāt pēdējo gadu dati, tostarp iepriekšējie Korta eksperimenti, apstiprina: skūpsta laikā partneri apmainās ar miljoniem mikroorganismu. Ja šādas saskares notiek regulāri, viņu mutes dobuma mikrobu kopienas pakāpeniski kļūst arvien līdzīgākas. Tomēr siekalas nav tikai baktērijas. Tās satur hormonus, tostarp kortizolu un adrenalīnu, kas potenciāli var iedarboties uz otru cilvēku. Vairāk par to — mutē atrodas baktērijas, kas spēj «reaģēt» uz neirotransmiteriem — tādiem kā oksitocīns, dopamīns un endorfīni, kuru līmenis strauji paaugstinās intīmā skūpsta laikā.

Pēc Korta domām, šādas fizioloģiskas izmaiņas netieši var radīt mutē vidi, kas labvēlīga noteiktiem mikrobiem. Agrāk evolūcijas biologs izteica hipotēzi, ka kaislīgi skūpsti varēja nostiprināties evolūcijas gaitā, tieši pateicoties imunoloģiski nozīmīgas informācijas apmaiņai caur orālajiem mikroorganismiem. Šāda apmaiņa var veicināt daļēju partneru imūno adaptāciju vienam pret otru un pret jauniem patogēniem, ar kuriem viņi iepriekš nav saskārušies.