Psiholoģijā parādījies jauns termins — «otroverts». To piedāvāja amerikāņu psihiatrs Rami Kaminskis, lai aprakstītu cilvēkus, kuriem saziņa ir ērta, bet tikai pēc viņu pašu noteikumiem.
Daudzi neuzskata sevi ne par introvertiem, ne par ekstravertiem. Viņi var viegli uzturēt sarunu viens pret vienu, bet ātri nogurst no trokšņainām kompānijām un netiecas būt daļa no lielām kopienām. Tieši šādu cilvēku aprakstam tika ieviests jauns termins.
Kas ir otroverts
Jēdziens «otroverts» parādījās 2025. gadā. Pēc koncepcijas autora vārdiem, tas ir cilvēks, kurš neizvairās no sabiedrības, tomēr mijiedarbojas ar to selektīvi — saskaņā ar savām iekšējām vajadzībām.
Otroverti netiecas pēc aktīvas sociālās dzīves tikai paša saziņas fakta dēļ. Viņiem svarīgāks par tikšanos un iepazīšanos skaitu ir kontaktu dziļums un to jēga.
Pie galvenajām otroverta iezīmēm pieskaita:
- tieksme uz dziļām un ilgtermiņa attiecībām;
- orientāciju uz komunikācijas kvalitāti, nevis uz tās apjomu;
- neatkarība no sabiedrības gaidām;
- neinteresēšanās par masu kustībām un formālām apvienībām.
Šāda personības tipa gadījumā svarīgāka ir patiesība un personīgais komforts nekā sociālā atzinība.
Kā introverts atšķiras no ekstraverta
Introverts — cilvēks, kurš atjauno enerģiju vientulībā. Pat patīkama saziņa var viņu nogurdināt, tāpēc pēc sociālajiem kontaktiem viņam vajadzīgs laiks atpūtai. Tajā pašā laikā introverts var būt atvērts un komunikabls, bet ne pastāvīgi.
Ekstraverts savukārt gūst enerģiju no mijiedarbības ar cilvēkiem. Viņam svarīgi atrasties notikumu centrā, iepazīties ar jauniem cilvēkiem un aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē. Ilgstoša vientulība var izraisīt diskomfortu.
Kas ir ambiverti
Ir arī starpposma tips — ambiverts. Šādi cilvēki spēj pielāgoties situācijai: vienos apstākļos viņi aktīvi socializējas, citos dod priekšroku vientulībai. Ambiversija tiek uzskatīta par viselastīgāko uzvedības modeli.
Vai otroverts ir oficiāli atzīts
Pašlaik terminam «otroverts» akadēmiskajā psiholoģijā nav oficiāla statusa. Daži speciālisti to uzskata par precizējošu jēdzienu jau esošo tipoloģiju ietvaros, nevis par atsevišķu personības kategoriju.
Tomēr ideja saņēma atsaucību cilvēkos, kuri nejūtas daļa no tradicionālā dalījuma introvertos un ekstravertos. Koncepcijas galvenā doma ir tā, ka tieksmes pēc masu rakstura vai pastāvīgas sociālas iesaistes trūkums nav psiholoģiska problēma, bet var būt cilvēka dabīga īpatnība.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru