Senie Mezopotāmijas dievi palīdzēja cietējiem izārstēties 0 66

Senie Mezopotāmijas medicīniskie teksti atklāj reliģijas lomu ārstēšanas praksē. Pētījums, kas publicēts žurnālā «Iraq», parādīja, ka vairākos gadījumos pacientus virzīja ne tikai pie medikamentiem, bet arī uz tempļiem — pēc tā, ko mūsdienu zinātnieki nosauktu par psiholoģisku atbalstu vai «laimes iegūšanu».

Komanda, ko vadīja doktors Troels Arbells, analizēja klinšu raksta plāksnes no I–II tūkstošgades pirms mūsu ēras, kas satur medicīniskas receptes. Kopumā izpētīti seši teksti, lielākā daļa no tiem veltīti ausu slimībām, bet viens — liesas un aizkuņģa dziedzera kaitēm. Tieši šajos gadījumos receptēs neparasti bieži minēta svētnīcu apmeklējuma nepieciešamība.

Tas ir īpaši ievērības cienīgi, jo kopumā Mezopotāmijas medicīna bija ļoti praktiska un reti ietvēra reliģiskus norādījumus. Tomēr ausu un dažu iekšējo orgānu slimības kaut kā tika uzskatītas par tādām, kas prasa papildu vēršanos pie dieviem. Šādas izvēles iemesli nav pilnībā skaidri: iespējams, ausi saistīja ar dievišķās gudrības uztveri, vai arī šīs slimības tika uzskatītas par potenciāli bīstamām un grūti ārstējamām.

Tekstos minētas dažādu dievu svētnīcas, tai skaitā Sins, Ninurta, Šamašs, Ištara un Marduks. Vienlaikus tika pieļauts, ka pacients varēja vērsties arī pie mājas altāra. Pēc arheoloģiskajiem datiem, tempļos notika rituāli, lūgšanas un ziedojumi. Konkrēti, dziedināšanas dievietes Gulas tempļos atrada statuetes, kuras, visticamāk, slimnieki atstāja, cerot uz atveseļošanos.

Autori secināja, ka šādas prakses, visticamāk, stiprināja pacienta ticību ārstēšanas iznākumam. Interesanti, ka visos pētītajos tekstos īpaša nozīme tika piešķirta «sestajai dienai», kas uzskatīta par izšķirošu izārstēšanai. Tomēr pagaidām nav skaidrs, vai tā bija konkrēta diena, kad vērsties tempļos, vai simboliska perioda norāde, kura laikā slimajam cilvēkam līdztekus medikamentu lietošanai bija jāmeklē «laime».