Sociālajā tīklā «Threads» izcēlusies karsta diskusija, kurā sievietes dalās pārsteidzošos un šokējošos stāstos par to, kādas lietas viņu bijušie partneri mēģinājuši paņemt pēc šķiršanās.
Jāteic, stāsti ir visdažādākie — no patiešām smagiem līdz smieklīgiem.
«Threads» diskusijas autors raksta: «Meitenes, ko jūsu bijušais paņēma pēc šķiršanās vai attiecību beigām? Es no trešajām personām esmu dzirdējis, ka ir tipi, kas pat aiznes aizkarus, viens vispār aizskrūvēja tualetes podu aiziedams. Un tās ir reālas situācijas, kas notiek tieši pie mums.»
Aptaujātās dāmas labprāt dalās savā krāsainajā pieredzē:
Viņš atsūtīja Excel rēķinu ar visām lietām, ko viņš man bija dāvinājis un pircis attiecību laikā (bez mana lūguma). Tā vietā, lai viņam nosūtītu naudu, es saliku visu lielā kastē, nosūtīju caur DPD tieši viņa mātei ar piezīmi: «Lūk, kādu cilvēku jūs esat izaudzinājuši…»
Mans paņēma krūzes, nopirktas Pikaso muzejā un Gibraltārā, un mājas aromātu no Zara. Estēts, tā teikt.
Pazīstamas draudzenes bijušais lika noņemt silikona krūtis. Ja netiek viņam, tad lai nav nevienam.
Kādu vakaru viņš ielika kafijas burku un tējas karotītes somā ar trakām acīm. Savācot savas lietas, viņš vēl paņēma arī kaut ko diskutablu, bet kafijas burku un karotītes es līdz šim atceros kā anekdoti.
Viņš izņēma no ledusskapja cīruļu olas — tās, ko viņam iedeva mamma.
Tas nav mans stāsts, bet draudzenes bijušais aizejot pat paņēma kartupeļu spiedi. Viņš nekad nav gatavojis — vispār nekad — nerunājot jau par to, lai spiestu kartupeļus.
Es aizgāju, ņemot līdzi tikai bērnu un dažas viņa lietas. Bijušais vīrs šķīrās no manis bez manas ziņas (izrādās, tā arī var), un viņam palika viss, kas bija iegūts 25 gadu laulībā — māja ar mantām, zeme, mežs. Vēlāk viņš piezvanīja un pajautāja, vai viņa jaunā sieviete var nēsāt manu apģērbu. Viņam palika manta, bet man — riebums pret attiecībām uz visu atlikušo dzīvi.
Tas nav mans stāsts, bet draudzenes puisis aiziedams nolēma noplēst visas tapetes, kuras pats bija līmējis. Tapetes tika nopirktas par draudzenes naudu. Pašcieņa.
Paņēma kāzu dāvanas, ko viņam bija uzdāvinājuši radinieki, un viņa mātes dāvāto mākslīgās kažokāda audumu (es nepaspēju sašūt trīs gados).
Vīrs nāca dzīvot pie manis, manas mammas dzīvoklī… tagad pieprasa pusi dzīvokļa!
Viņš paņēma visu, ko varēja. Pat manus ziemas zābakus un bērnu rotaļlietas, nerunājot par nervu šūnām.
Mēs kopā izglābām kaķēnu, kam bija tikai dažas nedēļas, bet viņš to piesavinājās.
Var atņemt tikai materiālas lietas, aizmirstot par emocijām, pārdzīvojumiem un to laiku, kad uz acīm bija rozā brilles. Nevar atņemt to, kā nav.
Tas nav mans stāsts, bet mans tēvs reiz paņēma no mums visu. Pat burkas no pagraba. Nesen es atcerējos, ka sākumā mums pat nebija ledusskapja. Tātad — es ticu šiem stāstiem.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru