Vai bailes patiešām ir lipīgas, un kāpēc mēs pārņemam citu paniku 0 57

Kāpēc cilvēkam vajadzīgas bailes

Bailes ir viens no senākajiem aizsargmehānismiem. Tās aktivizējas, kad tiek apdraudēta dzīvība un veselība, un palīdz izdzīvot. Ja viens cilvēks pamana briesmas un izbīstas, apkārtējie reaģē uz viņa stāvokli, pat neredzot draudu tieši. Tā grupa iegūst iespēju glābties. No evolūcijas viedokļa bailēm jābūt lipīgām — tieši tas palielināja sugas izdzīvošanas iespējas.

Kad mēs redzam vai izjūtam cita cilvēka izbailes, smadzenēs aktivizējas mandeļveida ķermenis — draudu apstrādes centrs. Tālāk signāls tiek nodots hipokampam un nervu sistēmai, izraisot adrenalīna izdalīšanos. Elpošana paātrinās, pulss kļūst straujāks — tiek iedarbināta reakcija «cīnies vai bēdz».

Kāpēc mēs pārņemam citu cilvēku bailes

Emocijas pēc savas būtības ir sociālas. Cilvēki pastāvīgi nolasa viens otra stāvokli un to bezapziņā atspoguļo. Pētījumi rāda: — pietiek redzēt izbijušos cilvēku, lai pats sajustu bailes; — pat ja izbijušās sejas parādās pārāk ātri, lai tās varētu apzināti uztvert, mandeļveida ķermenis tomēr reaģē.

Tas nozīmē, ka bailes var tikt nodotas bezapziņas līmenī, bez mūsu izpratnes par trauksmes iemesliem.

Šāda uzvedība raksturīga arī dzīvniekiem. Piemēram, žurkas apstājas no šausmām, izdzirdot bīstamības signālus no citām žurkām. Cilvēkiem dominē redze un dzirde, dzīvniekiem — arī oža.

Vai var sajust baiļu smaržu

Ilgu laiku uzskatīja, ka cilvēki nespēj uztvert «baiļu smaržu», jo mums nav specializēta orgāna feromonu uztverei. Tomēr mūsdienu pētījumi rāda: ķīmiskie signāli, ko organisms izdala stipra stresa situācijās, tomēr var ietekmēt apkārtējos.

Vienā eksperimentā zinātnieki salīdzināja cilvēku sviedrus pirms izpletņlēkšanas un cilvēku sviedrus pēc parastas fiziskas slodzes. Kad dalībnieki ieelpoja «stresa» sviedru paraugus, viņiem tika reģistrēta paaugstināta mandeļveida ķermeņa aktivitāte. Tātad smadzenes reaģēja uz bailēm bezapziņas līmenī.

Kāpēc vieni vairāk pārņem baiļu sajūtu nekā citi

Lai gan pamata mehānismi ir visiem līdzīgi, reakcija uz citu paniku var ievērojami atšķirties. To ietekmē: — ģenētika; — personiskā pieredze; — empātijas līmenis; — zināšanas un profesionālā sagatavotība.

Empātiskas personas spēcīgāk pārņem apkārtējo emocijas, tostarp bailes. Savukārt tie, kuriem ir pieredze un situācijas izpratne (piemēram, speciālists, kurš zina, ka drauds nav bīstams), var palikt mierīgi pat panikas pārņemta pūļa vidū.

Ir arī dati, ka cilvēku bērni, kuru vecāki pārdzīvojuši karus un katastrofas, var būt bioloģiski jutīgāki pret bīstamību — un attiecīgi pret citu bailēm.

Secinājums

Bailes patiešām ir lipīgas — un tās ir daļa no mūsu evolūcijas mantojuma. Tās palīdz izvairīties no reālām briesmām, bet mūsdienu dzīvē bieži izplatās arī situācijās, kur briesmu nav: darba intervijās, publiskas uzstāšanās gadījumos, ziņās vai sociālajos tīklos. Izpratne par šo mehānismu palīdz nepakļauties panikai un neizplatīt to tālāk.

avots