Velsa pēkšņi izrādījusies seno romiešu elites atpūtas vieta 0 116

Uz dienvidu krasta parka zonas zemes atrastas lielākās romiešu villas drupas, kādas jebkad atrastas Velsā. Arheologi to nodēvējuši par «Porttolbotas Pompejiem», raksta «The Independent».

Drupas atklāja, veicot Margama parka pirmsindustrālā mantojuma izpēti Porttalbotas nomalē. Toreiz ģeofizikālās izpētes, ko veica uzņēmums «Terradat», atklāja liecības par negaidīti lielu romiešu villu kompleksu.

Pētnieki uzskata, ka villa «ir apjomīga un ir saglabājusies tādā stāvoklī, kam reģionā nav līdzvērtīga». Viņi arī uzskata, ka tā sniegs «bezprecedenta informāciju par Velsas nacionālo vēsturi».

«Tas ir pārsteidzošs atklājums. Mēs vienmēr domājām, ka atradīsim kaut ko, kas datēts ar romiešu-britu periodu, bet nekad necerējām, ka tas būs tik skaidri definēts un ar tik lielu potenciālu attiecībā uz to, ko tas var pastāstīt par grūti izsekojamo mūsu ēras pirmo tūkstošgadi šeit, Dienvidvelsā,» sacīja izdevumam projekta vadītājs dr. Aleks Lenglends, docents un Mantojuma pētniecības un apmācību centra (CHART) līdzdirektors.

Zemes gabals atrodas senā parkā. Tāpēc komanda sagaida augstu saglabātības līmeni: šī teritorija nekad nav izmantota lauksaimniecībā un nekad nav arta. Viņi cer atrast mozaīkas, flīzētas grīdas, krāsotus apmetumus, siltās grīdas sistēmas un pat «augstas klases skulptūras».

«Šī ir vieta, kur ēst, izklaidēties, rādīt savu bagātību un varu. Gandrīz noteikti to apmeklēja augstas amatpersonas no visas Dienvidvelsas, ja ne no visas Britānijas, kuras par to zināja. Tas patiešām var mainīt mūsu priekšstatu par Romas Britāniju un, bez šaubām, par Romas Velsu, kā arī par to, kas šeit notika trešā un ceturtā gadsimta beigās,» sacīja dr. Lenglends.

Tomēr joprojām paliek daudz jautājumu par ēkas izmantošanu un tās norieta cēloņiem.

Villa atrodas 43 x 55 metrus lielā iežogojuma robežās, kas, pēc komandas domām, varētu būt vai nu agrīnā dzelzs laikmeta aizsargātas apmetnes paliekas, vai atspoguļot vēlīnā romiešu laika nestabilitāti un nepieciešamību aizsardzībai pret ārēju agresiju gan no austrumiem, gan no rietumiem.

Ir arī pierādījumi par ēkas esamību dienvidaustrumos, kas, iespējams, bija vai nu liela lauksaimniecības noliktava, vai būve, kas saistīta ar šīs vietas vēlāko vēsturi, «iespējams, sapulču zāle postromiešu līderiem un viņu sekotājiem».

Projekta sākotnējais mērķis bija atdzīvināt vietējo interesi par bagāto vēsturi, kas jau ir zināma vietā, kur atrodas Margama abatija — cisterciešu klosteris.