Slavenā rakstniece Agata Kristi auga kā neizglītota un garlaicīga meitene 0 90

Agatas Kristi detektīvromāni (1890-1976) aizrauj lasītājus jau vairāk nekā gadsimtu, bet pat 50 gadus pēc viņas nāves viņa pati paliek noslēpums. 1955. gadā intervijā BBC tika atklāti daži rakstnieces noslēpumi; viņa bija tikpat sarežģīta kā viņas darbu sižeti.

Agatai Kristi pārsteidzoši labi izdevās slēpties visu acu priekšā. Viņa izskatījās kā labestīga vecāka kundze kažokā, kura mīl dārzkopību, labu ēdienu, ģimeni un suņus.

Ar savu nevainīgo ārieni rakstniece guva prieku, izdomājot sarežģītus stāstus par saindēšanām, nodevību un asinsizliešanu, kas pēc tam kļuva par bestselleriem. Viņa reti stāstīja par to, kā darbojas viņas izdomas bagātais prāts.

Kristi bija ļoti kautrīga, bet 1955. gadā viņa piekrita dot retu interviju savā Londonas dzīvoklī BBC radio raidījumam.

Tajā rakstniece pastāstīja, kā netradicionāla bērnība iekvēlināja viņas iztēli, kāpēc lugas rakstīt bija vieglāk nekā romānus un kā viņa varēja pabeigt grāmatu trīs mēnešos.

Agata Millere (viņas pirmslaulību uzvārds) piedzima labklājīgā ģimenē 1890. gadā un pārsvarā mācījās mājās. Uz jautājumu, kā viņa sāka rakstīt, Kristi atbildēja: «Es to saistu ar to, ka man nekad nav bijusi izglītība». [..] «Galu galā es tomēr sāku apmeklēt skolu Parīzē, kad man bija apmēram 16 gadu. Bet līdz tam, izņemot pamata aritmētikas apguvi, man nebija nekādas izglītības.»

Kristi raksturoja savu bērnību kā pilnu brīnišķīgas bezrūpības, bet jau tad viņai bija neizsmeļama lasīšanas kāre. «Es izdomāju stāstus un spēlēju dažādas lomas, un nav nekā labāka par garlaicību, lai liktu tev rakstīt. Tāpēc līdz 16 vai 17 gadu vecumam es uzrakstīju diezgan daudz stāstu un vienu garu, drūmu romānu,» viņa sacīja.