Spēja kontrolēt emocijas mīkstina iekaisuma ietekmi uz organismu.
Hronisks iekaisums organismā dažādi ietekmē cilvēku pašsajūtu, un šo variabilitāti galvenokārt nosaka individuālās psiholoģiskās īpatnības. Tādus secinājumus snieguši zinātnieki, publicējot pētījumu žurnālā «Brain, Behavior, & Immunity – Health» (BB&IH).
Pētījumā piedalījās 155 pieaugušie vecumā no 30 līdz 59 gadiem. Zinātnieki vērtēja sistēmiskā iekaisuma līmeni pēc asinīs noteiktiem biomarķieriem, kā arī analizēja emociju regulēšanu, miega kvalitāti un subjektīvos simptomus — nogurumu, trauksmainību, depresīvas izpausmes un somatiskas sūdzības. Analīzē tika izmantoti regresijas un mijiedarbības modeļi. Izrādījās, ka miega kvalitāte un spēja regulēt emocijas var būtiski mazināt iekaisuma procesu negatīvo ietekmi uz psihisko un fizisko stāvokli pat klīniski veseliem cilvēkiem.
Rezultāti parādīja, ka pie sliktas miega kvalitātes un vājām emociju regulēšanas prasmēm iekaisuma biomarķieru paaugstināšanās bija cieši saistīta ar trauksmes, depresijas, noguruma un ķermeņa diskomforta pastiprināšanos. Savukārt cilvēkiem ar labu miega kvalitāti un efektīvām emociju regulēšanas prasmēm šī saistība bija ievērojami vājāka vai vispār neeksistēja un atsevišķos gadījumos pat mainīja virzienu, norādot uz aizsargājošu efektu.
Pēc autoru domām, iegūtie dati uzsver, ka iekaisums pats par sevi nenosaka pašsajūtas pasliktināšanos. Iekaisuma ietekme lielā mērā ir atkarīga no psiholoģiskiem un uzvedības faktoriem, kurus potenciāli var koriģēt.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru