Katrā klasē bija tāds skolēns (vai varbūt tas bijāt jūs), kurš vasarā pirms devītās klases strauji izauga par veselu galvastiesu. Visi cilvēki aug lēcienveidīgi, taču kurš periods mūsu dzīvē ir visstraujākais un kāpēc augšanas ātrums mainās ar vecumu?
Varētu šķist, ka augšanai visātrāk jānotiek pusaudžu vecumā. Taču nē.
Augšana — tas ir šūnu dalīšanās un palielināšanās epifiziālajās plāksnēs, garo kaulu skrimšļa zonās rezultāts. Šo procesu regulē hormoni: galvenokārt augšanas hormons (somatotropīns), ko izdala hipofīze, tireoīdie hormoni, ko sintezē vairogdziedzeris, un dzimumsteroīdi (androgēni un estrogēni). Tieši to aktivitāte nosaka, cik ātri un cik ilgi cilvēks aug.
Cilvēka augšanas temps dažādos dzīves posmos
Visstraujākais augšanas temps novērojams pirmajā dzīves gadā. Zīdainis šajā laikā var izaugt gandrīz par 30 centimetriem — un tas vairāk nekā divas reizes pārsniedz pat straujākos pieauguma lēcienus pusaudžu vecumā. Turklāt, pēc zinātnieku teiktā, meitenēm 18 mēnešu vecumā augums sasniedz gandrīz 50% no pieaugušas sievietes auguma!
Pēc tam temps būtiski palēninās: no 4 gadu vecuma līdz pubertātei bērns gada laikā izaug aptuveni par 5–7 centimetriem.
Nākamais straujais lēciens notiek pubertātes laikā. Meitenes parasti piedzīvo to agrāk nekā zēni: šajā periodā pusaudži var izaugt par 8–10 centimetriem gadā, bet dažos gadījumos — pat vairāk.
Tomēr par šādiem augšanas lēcieniem jāmaksā dārgi: strauja augšana padara kaulus vājākus un vairāk pakļautus traumām. Vispirms kauli pagarinās, un tikai pēc tam notiek to mineralizācija — šim procesam var aizņemt līdz deviņiem mēnešiem. Tieši tāpēc pusaudži bieži cieš no lūzumiem. Papildus tam muskuļiem un cīpslām var būt nepieciešami līdz deviņiem mēnešiem, lai panāktu augošos kaulus — un tas var novest pie cita veida traumām; īpaši apdraudēti ir ceļgali un jostas daļa.
Pēc pubertātes noslēguma augšanas zonas kaulos aizaug; parasti tas notiek meitenēm 16–18 gadu vecumā un zēniem 18–21 gada vecumā. No šī brīža garuma pieaugums apstājas, un cilvēks vairs neaug garumā.
Interesanti, ka pieaugušā vecumā cilvēka augums var nedaudz svārstīties diennakts laikā. No rīta cilvēks parasti ir par 1–2 centimetriem garāks nekā vakarā — tas saistīts ar starpskriemeļu diskiem, kas nakts laikā var izstiepties, bet dienas gaitā saspiežas gravitācijas spēka ietekmē.
Augšanas ātrumu ietekmē dažādi faktori
Pirmkārt, tie ir hormoni un ģenētika. Turklāt svarīgs ir cilvēka uzturs: vai no uztura tiek saņemts pietiekams makro- un mikroelementu daudzums, vai cilvēks nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, kāds ir veselības stāvoklis un kādos apstākļos cilvēks dzīvo.
Kas aug vispirms
Vispirms aug ekstremitātes — pēdas un plaukstas. Pēc tam sāk pagarināties rokas un kājas, bet ķermeņa stumbrs aug pēdējais. Ja bērns attīstās vēlu, dažkārt ķermeņa stumbrs tā arī nesasniedz pārējās ķermeņa daļas — pēc zinātnieku teiktā, šī iezīme var būt priekšrocība tādos sporta veidos kā balets vai vingrošana, jo šādiem bērniem ir lineāra ķermeņa uzbūve un garākas kājas.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru