Nosaukta slēptu smadzeņu slimību pazīme 0 86

Depresija vecāka gadagājuma cilvēkiem var nebūt vienkārši psiholoģiska reakcija uz novecošanos, bet gan agrs signāls neirodeģeneratīvu slimību attīstībai. Pie šāda secinājuma nonākuši pētnieki, kas publicējuši plaša apjoma analīzes rezultātus žurnālā «General Psychiatry» (GP).

Zinātnieki izpētīja medicīniskos datus vairāk nekā 17,7 tūkstošiem Dānijas iedzīvotāju, kuriem vēlāk tika diagnosticēta Parkinsona slimība vai demence. Izrādījās, ka depresijas simptomi šiem pacientiem parādījās biežāk un agrāk nekā cilvēkiem ar citām hroniskām slimībām, piemēram, reimatoīdā artrīta, nieru slimību vai osteoporozes gadījumā. Depresijas risks pakāpeniski pieauga un sasniedza maksimumu aptuveni trīs gadus pirms neiroloģiskās diagnozes noteikšanas.

Svarīgi, ka paaugstināts depresijas līmenis saglabājās arī pēc Parkinsona slimības vai demences atklāšanas, kamēr pie citām ilgstošām slimībām tāda dinamika netika novērota. Tas norāda, ka depresijas simptomi neaprobežojas vien ar emocionālu reakciju uz veselības pasliktināšanos, bet var atspoguļot agras smadzeņu pārmaiņas.

Pētījuma vadītājs Kristofers Rode norādīja, ka iegūtie dati saskan ar hipotēzi, ka depresija var būt viena no pirmajām neirodeģeneratīvā procesa izpausmēm. Īpaši izteikta šī saistība izrādījās demencē, kur depresijas biežums pat bija augstāks nekā Parkinsona slimībā.

Autori uzsver, ka depresija pati par sevi nenozīmē demences neizbēgamu attīstību. Tomēr vecāka gadagājuma cilvēkiem tā var kalpot par svarīgu «sarkano karogu», kas norāda uz paaugstinātu nopietnu smadzeņu slimību risku.