Kāpēc pieaugušā vecumā tik grūti iegūt jaunus draugus: 6 slēptie iemesli 0 120

Kaunēšanās un bailes no pirmā soļa

Daudziem jaunas iepazīšanās ir nopietna iziešana no komforta zonas. Satraukums, neveikli klusuma brīži, bailes, ka «nezināsi, par ko runāt», liek izvairīties no saziņas. Reizēm pat īsa saruna ar svešinieku var radīt sasprindzinājumu. Taču tieši regulāra saskare ar šo neērtību pakāpeniski padara to mazāk biedējošu.

Negatīva iepriekšējās draudzības pieredze

Toksiskas attiecības, sāpīgas šķiršanās vai vilšanās var ilgi noslāpēt vēlmi tuvoties jauniem cilvēkiem. Ja iepriekšējā pieredze nav pārdomāta, rodas bailes scenārija atkārtošanās — kļūst grūti uzticēties un atklāties. Ir svarīgi uztvert šādas situācijas kā pieredzi, nevis kā pierādījumu tam, ka «draudzība nav domāta man».

Pastāvīgs laika trūkums

Darbs, mērķi, ikdienas pienākumi bieži pilnībā aizpilda grafiku. Taču nereti laiks tiek izšķiests arī ieradumiem, kurus var pārskatīt: bezgalīga sociālo tīklu skatīšanās, vakari pie televizora, spēles. Ja atbrīvotu pat nelielu telpu dzīvai komunikācijai, iespēju jaunām iepazīšanām kļūtu vairāk.

Sociālo prasmju trūkums

Nespēja klausīties, ieradums citus pārtraukt, runas tikai par sevi vai pastāvīgas sūdzības var atgrūst cilvēkus. Te arī ietilpst grūtības uzturēt dialogu vai izvēlēties neitrālas, ērtas tēmas. Sociālās prasmes nav iedzimts talants, bet prasme, kuru var attīstīt.

Izmaiņas, ko rada attiecības un ģimene

Partneris un bērni nereti maina dzīvesveidu un draugu loku. Draugiem paliek mazāk laika, un intereses var vairs nesakrist. Šādos gadījumos noderīgi ir meklēt domubiedrus — cilvēkus ar līdzīgiem dzīves apstākļiem, vērtībām un dzīves ritmu.

Sociālā trauksme

Sociālā trauksme liek pastāvīgi analizēt sevi komunikācijā: «varbūt es teicu kaut ko nepareizi», «ko par mani domās». Tāpēc ir grūti atslābināties un gūt baudu no kontakta. Viens no efektīviem veidiem, kā ar to tikt galā, ir mazi, regulāri soļi pretī diskomfortam, bez spiediena uz sevi.

avots