Atklājums: Rietumu jaunieši izrādās sazvērestības teoriju piekritēji 0 60

Jauns pētījums žurnālā «Applied Cognitive Psychology» atklājis noteiktas psiholoģiskas īpatnības, kas saistītas ar ticību sazvērestības teorijām. Zinātnieki konstatēja, ka cilvēki, kuri uztver pasauli kā netaisnīgu, kā arī tie, kuri izjūt grūtības ar nenoteiktību vai daudznozīmīgumu, biežāk tiecas pie notikumu izskaidrojuma ar sazvērestībām.

Jēdziens «tolerance pret nenoteiktību» apraksta, kā cilvēks reaģē uz neskaidru, pretrunīgu vai nepilnīgu informāciju. Zinātnieki vēlējās noskaidrot, vai diskomforts, ko rada nenoteiktība, veicina tieksmi meklēt skaidrākus skaidrojumus, ko bieži sniedz sazvērestības teorijas. Viņi arī pētīja, kā pasaules taisnīguma uztvere savienojas ar šīm personības īpatnībām. Pētījumā piedalījās 253 pieaugušie, kuri aizpildīja tiešsaistes aptauju. Respondenti pārstāvēja dažādas valstis, lielākās grupas bija no Lielbritānijas, Dienvidāfrikas, ASV un Kanādas. Dalībnieku vidējais vecums bija aptuveni 49 gadi, lielākajai daļai bija augstākā izglītība.

Lai izmērītu tieksmi uz sazvērestības teorijām, tika izmantota desmit punktu skala. Jautājumi aptvēra, piemēram, slepenu organizāciju ietekmi uz politiskajiem lēmumiem un valsts iestāžu veiktu pilsoņu novērošanu. Bija arī punkti, kas speciāli vērsti uz to noskaidrošanu, vai oficiālās notikumu versijas apzināti izkropļo informāciju. Viens no šādiem jautājumiem bija, vai dalībnieki uzskata, ka politiķi parasti slēpj savas rīcības patiesos motīvus. Dalībnieki sniedza arī informāciju par saviem demogrāfiskajiem datiem, politiskajiem uzskatiem un reliģiskajām pārliecībām. Viņi novērtēja savu optimisma līmeni un to, cik ļoti viņi uzskata pasauli par taisnīgu vai netaisnīgu. Papildus tam viņi izpildīja personības testu ar nosaukumu «Augsta potenciāla iezīmju indikators», kas mēra sešas iezīmes, tostarp adaptivitāti, konkurētspēju, tieksmi uz risku un toleranci pret nenoteiktību.

Analīze atklāja vairākas ievērojamas sakarības. Demogrāfiskie dati parādīja, ka jaunie cilvēki kopumā biežāk piekrīt sazvērestības teorijām nekā vecāki, un sievietes nedaudz biežāk demonstrēja šādu noslieci nekā vīrieši. Tomēr šīs atšķirības bija mazāk nozīmīgas salīdzinājumā ar citiem faktoriem. Politiskie un reliģiskie aspekti ietekmēja spēcīgāk. Cilvēki, kuri uzskata sevi par reliģiskākiem, parasti ieguva augstāku punktu skaitu pēc sazvērestības noslieces skalas. Līdzīgi dalībnieki ar konservatīvām politiskajām nostājām biežāk atbalstīja sazvērestības idejas nekā liberāļi. Šie rezultāti atbilst iepriekšējiem pētījumiem, kas parāda saikni starp noteiktām ideoloģiskām orientācijām un sazvērestības domāšanu.

Visnozīmīgākie prediktori izrādījās psiholoģiskās īpatnības pasaules uztverē un informācijas apstrādē. Tika novērota spēcīga saikne starp pārliecību par pasauli kā netaisnīgu un tieksmi uz sazvērestības uzskatiem. Tie, kuri uzskatīja pasauli par būtiski netaisnīgu, biežāk ticēja, ka ietekmīgas grupas slepeni manipulē ar notikumiem, un šī netaisnības izjūta kļuva par spēcīgu sazvērestības domāšanas rādītāju.

Tolerance pret nenoteiktību izrādījās arī būtisks faktors. Cilvēki ar zemu toleranci pret nenoteiktību, t.i., tie, kuri izjūt diskomfortu no neskaidriem vai pretrunīgiem stāvokļiem, biežāk pieņēma sazvērestības teorijas. Šādas teorijas viņiem var radīt pārliecības un noslēgtības sajūtu, kā trūkst, sniedzot vienkāršu skaidrojumu sarežģītiem notikumiem. Pētījums arī parādīja rezultātus, kas apgāž dažus izplatītus pieņēmumus. Izrādījās, ka dalībnieku izglītības līmenis neietekmēja viņu tieksmi ticēt sazvērestības teorijām — universitātes diploms nenodrošināja aizsardzību pret šādiem uzskatiem. Turklāt personības iezīmei «ziņkārība», kas parasti saistīta ar atvērtību jaunām idejām, nebija nozīmīgas ietekmes uz ticību sazvērestības teorijām.

Šie dati norāda, ka sazvērestības teorijas var pildīt psiholoģisku funkciju dažiem cilvēkiem. Saskaroties ar nenoteiktību vai kontroles zaudējuma sajūtu, viņi var izjust trauksmi. Pieņemot sazvērestības versiju par notikumiem, viņi iegūst saskaņotu skaidrojumu sarežģītiem vai mulsinošiem fenomeniem, kas palīdz samazināt diskomfortu un pārvērst haotisku situāciju par sakārtotu stāstu par cēloņiem un sekām.