Neciešat balss ziņas? Tā nav vājība un arī ne kaprīze — tā ir jūsu inteliģences un domāšanas īpatnība.
Pētījumi un novērojumi rāda, ka cilvēki ar augstu IQ visbiežāk dod priekšroku kontrolētiem komunikācijas formātiem, piemēram, tekstam, nevis audio. Iemesls ir vienkāršs: smadzenes darbojas ātrāk, un balss ziņas palēnina informācijas saņemšanas procesu.
Ātrums — inteliģence
Cilvēka acs lasa 300–400 vārdu minūtē, bet ierunāta balss ziņā rit ar ātrumu 100–120 vārdu minūtē. Katra audio ziņa ir piespiedu palēninājums. Smadzenēm tas ir kairinošs faktors, līdzīgs tam, kā sporta automašīnas īpašniekam pārsēsties maršruta autobusā.
Balss ziņa — slēpta egoisma izpausme
Audio ieraksts bieži vien taupa laiku sūtītājam, bet liek klausītājam tērēt to vairāk. Apziņa to uzreiz uztver, un kairinājums ir normāla reakcija.
Tekstu var redzēt uzreiz, audio ir "kaķis maisā”
Redzot tekstu, jūs uzreiz saprotat, vai informācija ir svarīga vai nē. Balss ziņa prasa noklausīšanos, pirms kļūst skaidrs, vai tai ir jēga — tas prasa enerģiju un nogurdina smadzenes.
Zvans bez brīdinājuma — iejaukšanās
Tālruņa zvans pieprasa tūlītēju uzmanību, it kā kāds atvēris durvis jūsu istabā. Cilvēki ar sistēmisku domāšanu un augstu IQ izvairās no tādiem pēkšņiem traucējumiem.
Audio — troksnis, nevis informācija
Balss ziņās ir ieelpas, pauzes, «ēē», blakusskaņas. Smadzenēm jāfiltrē šie trokšņi, kas patērē enerģiju un kairina.
Nepatika pret balss ziņām — domāšanas marķieris
Priekšroka tekstam un izvairīšanās no audio liecina par sistēmisku domāšanu, cieņu pret savu laiku un spēju darboties ātrā tempā.
Jums nav jāpielāgojas citu slinkumam vai jānoklausās viss pēc kārtas. Tā nav sociālā fobija — tā ir pašcieņa. Jūsu smadzenes vienkārši darbojas ātrāk, un pasaule ne vienmēr spēj tikt jums līdzi.
