Fiziskā aktivitāte maina sirds nervu mezglu struktūru.
Jauns pētījums parādīja, ka regulāras aerobas vingrošanas ietekmē ne tikai sirdi, bet arī nervu mezglus, kas regulē tās darbību. Šie mezgli — zvaigžņu gangliji — atrodas kakla rajonā un piedalās sirds ritma un sirds reakcijas uz slodzi regulēšanā. Darbs publicēts žurnālā Autonomic Neuroscience (AN).
Eksperimentā žurkām 10 nedēļu garumā tika veikti mēreni treniņi uz skrējceliņa, pēc tam zinātnieki izpētīja izmaiņas kreisajā un labajā ganglijā. Izrādījās, ka treniņi izraisīja atšķirīgas izmaiņas labajā un kreisajā pusē. Fiziski aktīvām dzīvniekiem labajā ganglijā bija aptuveni četras reizes vairāk nervu šūnu nekā kreisajā, kamēr netrenētajiem tādas atšķirības nebija. Vienlaikus pašu šūnu izmērs mainījās pretēji: labajā ganglijā tās kļuva mazākas, bet kreisajā — ievērojami palielinājās.
Pētījuma autori arī atklāja, ka šo nervu mezglu kopējais tilpums pēc treniņiem samazinājās, īpaši labajā pusē. Tas liecina, ka fiziskā aktivitāte ne vienkārši "pastiprina" vai "novājina" nervu sistēmu, bet noved pie tās struktūras sarežģītākas pārbūves.
Autori uzskata, ka šādas asimetriskas izmaiņas var spēlēt svarīgu lomu tam, kā organisms pielāgojas regulārām slodzēm un kā nervu sistēma uztur sirds darbību. Turpmāk šīs zināšanas var palīdzēt labāk izprast sirds regulācijas mehānismus un izstrādāt precīzākas pieejas sirds ritma traucējumu ārstēšanai, tomēr līdz šim rezultāti iegūti tikai uz dzīvniekiem.
