Atklāts vienkāršs veids, kā uzlabot smadzeņu darbību vecumdienās 0 104

Mūzikas instrumentu spēles apgūšana var uzlabot atmiņu un mācīšanās spējas gados vecākiem cilvēkiem — īpaši, ja runa nav par melodiju iegaumēšanu, bet par muzikālo improvizāciju. Pie tādas atziņas nonākuši Šefīldas Universitātes un Rietumsidnejas Universitātes pētnieki, kas publicējuši pētījuma rezultātus žurnālā «Royal Society Open Science» (RSOS).

Pētnieki pirmoreiz tieši salīdzināja divas pieejas mūzikas apguvei cilvēkiem bez muzikālas pieredzes: gatavu melodiju atskaņošanu un improvizāciju, t.i., jaunas mūzikas radīšanu «uzreiz». Abas metodes pozitīvi ietekmēja kognitīvās funkcijas, tomēr improvizācijai bija izteiktāks efekts — uzlabojās ne tikai atmiņa un mācīšanās, bet arī motoriskās prasmes.

Pētījumā dalībnieki 12 mēnešu laikā apguva mūziku no nulles — tas ir ievērojami ilgāk nekā lielākajā daļā iepriekšējo pētījumu. Analīze parādīja, ka muzikālo prasmju pieaugums ir tieši saistīts ar kopējo kognitīvo rādītāju uzlabošanos, kas vājināja argumentu, ka mūzikas ieguvumi izskaidrojami tikai ar sākotnējām individuālajām īpatnībām.

Papildus pētnieki secināja, ka nav būtiskas nozīmes, vai tiek izmantots reāls instruments (piemēram, pianīns) vai digitālās lietotnes planšetē. Izšķirošais faktors izrādījās tieši tas, kā cilvēks apgūst mūziku. Pēc autoru teiktā, improvizācija var kļūt par īpaši vērtīgu līdzekli smadzeņu veselības uzturēšanai gados vecākiem cilvēkiem, tostarp tiem, kam ir grūtības ar atcerēšanos.