Jauna pētījumu sērija rāda: situācijās, kur nepieciešama noturība un koncentrēšanās, tieši dusmas var pastiprināt cilvēka spēju sasniegt rezultātu.
Saskaņā ar nesenu pētījumu, ja vēlaties sasniegt izvirzīto mērķi, jums jāizjūt dusmas. Ja vēlaties tikt galā ar sarežģītu uzdevumu, šī sajūta var palīdzēt.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā Journal of Personality and Social Psychology, aprakstīti eksperimentu sērijas, kurās pārbaudīja, kā dusmas var palīdzēt cilvēkiem sasniegt viņu mērķus. Pētnieki atklāja, ka tajos gadījumos, kad uzdevumi bija sarežģīti un prasīja ievērojamas pūles, šī emocija palīdzēja dalībniekiem sasniegt rezultātu labāk nekā prieks, skumjas vai neitrāls stāvoklis.
«Dalībnieki, kuri izjuta dusmas, dažādās situācijās labāk tika galā ar uzdotajiem uzdevumiem, neskatoties uz grūtībām, salīdzinājumā ar neitrāliem nosacījumiem un dažiem citiem emocionāliem stāvokļiem. Tas ietvēra mīklu risināšanu, krāpšanos, lai iegūtu balvas, videospēles ar slēpošanu, kā arī politiskas darbības — balsošanu vai petīciju parakstīšanu,» — sacīja Hizer Lenč, vadošā pētījuma autore, psiholoģijas un smadzeņu zinātņu profesore Teksasas A&M universitātē.
«Tomēr dusmas neveda pie labākiem rezultātiem pietiekami vienkāršās situācijās, kas nebija saistītas ar līdzīgiem uzdevumiem,» — piebilda Lenč.
Kāpēc dusmas var uzlabot rezultātus
Vienā no eksperimentiem 233 koledžas studentus nejauši sadalīja emocionālajos stāvokļos. Studentiem, kuriem bija jāizjūt dusmas, rādīja aizvainojumus pret viņu futbola komandu. Dalībniekiem, kuriem bija jāizjūt alkas, rādīja desertu, tiem, kuriem bija jāizjūt izklaide, — mīlīgus kaķēnus un smejošus zīdaiņus, bet „skumju” grupu iepazīstināja ar bēru un slimību attēliem.
Pēc emocionālās noskaņošanas studentiem deva 20 minūtes, lai sastādītu un atminētu cik vien iespējams daudz vārdu no četriem komplektiem pa septiņām anagrammām ar dažādu grūtības pakāpi. Tie, kuriem mākslīgi izraisīja dusmas, veicās par 39% labāk, nekā dalībniekiem neitrālā stāvoklī.
Kāpēc dusmas palīdz tieši sarežģītos uzdevumos
«Mēs nevaram precīzi pateikt, kas tieši notiek, bet pieļaujam, ka reakcijas, kas rodas dusmās — koncentrēšanās, paaugstināta fizioloģiskā uzbudināmība, tieksme pieiet problēmai — dod priekšrocību grūtās situācijās,» — skaidroja Lenč. «Vienkāršos uzdevumos šīs izmaiņas neatsver būtisku ietekmi.»
Soraja Hemali, aktīviste un grāmatas autore, norāda, ka pētījuma secinājumi apstiprina to, ko viņa novērojusi pati. Pēc viņas teiktā, lai gan dusmas var būt destruktīvas, tās arī spēj skaidrot domas.
«Dusmas ir interesantas ar to, ka tās ir kognitīvi skaidrojoša emocija,» — norāda Soraja Hemali. — «Kad cilvēki dusmojas, viņi bieži domā metodiski, stratēģiski, salīdzinoši skaidri, jo dusmas izšķaida sarežģītas emocijas un idejas.»
Un ja skumjas liek cilvēkam noslēgties, tad dusmas mudina rīkoties, meklēt atbalstu un pieprasīt izmaiņas.
«Mēs esam pieraduši uzskatīt dusmas par destruktīvām un attiecības apdraudošām. Bet patiesībā tās ir ļoti sociālas,» — uzsvera Hemali. — «Kad cilvēks dusmojas, bieži vien jāiesaista citi, lai mainītu apstākļus, kas izraisīja dusmas. Lielākoties ir nepieciešams, lai kāds atzītu netaisnību vai palīdzētu ietekmēt situāciju — un skumjas to nedara.»
Citi pētījumi arī ir parādījuši, ka dusmas var paātrināt radošu problēmu risināšanu.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru