Novirzoša uzvedība: cēloņi, izpausmes un veidi 0 30

Kas ir novirzoša uzvedība

Novirzoša uzvedība ir cilvēka rīcība vai ieradumi, kas ievērojami atšķiras no vispārpieņemtajiem standartiem. Tā var būt gan niecīga (piemēram, rupjība rindā), gan nopietna — likuma pārkāpšana.

Tas, kas tiek uzskatīts par novirzi, ir atkarīgs no sabiedrības un tās normām. Vienā vietā spilgti tetovējumi vai krāsoti mati var būt norma, bet citā — novirze. Tādējādi novirze ir ne tikai par noziedzību, bet arī par jebkuru situāciju, kad individualitāte saskaras ar sociālajām normām.

Novirzošas uzvedības veidi

1. Noziedzīga

   • Zādzības, vardarbība, krāpšana.
   • Pārkāpj likumu un tiek nosodīta morāli.

2. Asociāla

   • Bulings, mājsaimniecības agresija, manipulācijas.
   • Ne vienmēr ir pretlikumīga, bet iznīcina attiecības un kārtību.

3. Anomāla

   • Ekstravaganti rīcības, provokatīva māksla, neparasti vaļasprieki.
   • Vienos apstākļos tiek uztverta kā pašizpausme, citos — kā anomālija.

4. Saistīta ar garīgām slimībām

   • Cilvēks psihozes stāvoklī var uzvesties neadekvāti un bīstami, neapzinoties sekas.

Kā veidojas novirzoša uzvedība

• Sociālā vide: uzvedības modelis ģimenē un starp draugiem stipri ietekmē personību.
• Kultūra un normas: pusaudžu eksperimenti, kas ir pieļaujami vienā sabiedrībā, citā ir stingri aizliegti.
• Psiholoģiskie faktori: zema pašvērtējuma, empātijas trūkums, emocionāla aukstuma.
• Genētika: mantojums pats par sevi nenodara cilvēku par novirzītāju, bet nelabvēlīgā vidē pastiprina noslieci uz novirzēm.

Galvenie cēloņi

• Sociālā izolācija: draugu un atbalsta trūkums padara cilvēku ievainojamu.
• Ekonomiskās grūtības: nabadzība un bezdarbs mudina meklēt ātrus risinājumus, tostarp noziegumus.
• Audzināšanas kļūdas: pārmērīga stingrība vai bezierunu atļaušana veido sagrozītus morālos orientierus.
• Grupas ietekme: konformisms liek atkārtot novirzošas darbības, lai "būtu kā visi".

Novirzoša uzvedība psiholoģijā

• Anomijas teorija (Emīls Dürkheims): krīzes un pārmaiņu laikā normas ir izplūdušas, noviržu kļūst vairāk.
• Kultūras konflikta teorija: novirzoša uzvedība vienā sabiedrībā var būt norma citā.
• Klīniskā pieeja: saistība starp novirzi un garīgām slimībām, piemēram, antisosialā personības traucējumi.

Sociālā kontrole un sankcijas

• Formālas: likumi, cietumsods, naudas sodi.
• Neformālas: izsmiekls, nosodījums, boikots, "atcelšanas" kultūra.
• Kontrole palīdz uzturēt sabiedrību rāmjos, bet pārmērīga kontrole var pastiprināt novirzi.

Konformisms un individualitāte

• Konformisms — vēlme pielāgoties grupai. Noder stabilitātei sabiedrībā, bet pārmērīgi apspiež personību.
• Individualitāte dažreiz izpaužas caur novirzi: provokatīva māksla, ekstravagance, pašizpausme.
• Novirzoša uzvedība ne vienmēr ir slikta — tā var būt veids, kā parādīt unikālumu.

Secinājums

Novirzoša uzvedība ir daudzšķautņaina parādība. Tā var būt bīstama sabiedrībai vai pašizpausmes forma.

Izpratne par veidiem, cēloņiem un mehānismiem palīdz atrast līdzsvaru starp kārtību un brīvību. Aiz jebkuras novirzes stāv cilvēks ar vēsturi, audzināšanu un iekšējiem resursiem. Tikai kompleksa pieeja — sociālās kontroles, psiholoģiskās palīdzības un cieņas pret individualitāti apvienojums — ļauj atšķirt, kur novirze ir bīstama, bet kur tā kļūst par jaunu attīstības ceļu.