Ģeniālā Frida Kalo paliek par dārgāko mākslinieci pasaulē 0 62

Meksikāņu mākslinieces Fridas Kalo darbs "Sapnis (Gulta)" tika pārdots izsolē Sotheby's Ņujorkā par 54,7 miljoniem ASV dolāru.

Tādējādi tā kļuva par dārgāko mākslas darbu, ko jebkad izsolē pārdeva sieviešu māksliniece, raksta The Wall Street Journal. Iepriekš šo rekordu piederēja amerikāņu mākslinieces Džordžijas O'Kīfas darbam "Dūmaka/Balta zieda Nr. 1", kuru pirms 11 gadiem iegādājās Walmart Inc. dibinātāja meita Elīse Voltona par 44,4 miljoniem ASV dolāru.

Darbs "Sapnis (Gulta)" tika radīts Kalo 1940. gadā. Tajā attēlota pati Frida, kura guļ gultā, kas karājas debesīs, apvīta ar vīnogulājiem, bet virs viņas ir skelets ar ziediem, apvīts ar dinamītu.

Glezna arī kļuva par dārgāko mākslas darbu latīņamerikāņu autora, pārspējot cita Kalo autoportreta "Diego un es", kas uzgleznots 1949. gadā. Šis darbs, kurā attēlota māksliniece ar mazāku portretu viņas vīra Diega Rīveras, kas novietots uz viņas pieres, tika pārdots 2021. gadā par 34,9 miljoniem ASV dolāru.

Frida Kalo de Rivera (6. jūlijs 1907, Koyokāna — 13. jūlijs 1954, Meksika), — meksikāņu māksliniece, visvairāk pazīstama ar autoportretiem. Meksikāņu kultūra un pirmskolumbiešu Amerikas tautu māksla būtiski ietekmēja viņas radošumu. Fridas Kalo māksliniecisko stilu dažkārt raksturo kā naivo mākslu vai folk-art. Sūrrealismu dibinātājs Andrē Bretons viņu pieskaitīja sūrrealistiem.

Visu dzīvi viņai bija vāja veselība — sešu gadu vecumā viņa slimoja ar poliomielītu, kura sekas palika uz mūžu, bet astoņpadsmit gadu vecumā piedzīvoja smagu autoavāriju, pēc kuras nācās veikt daudzas operācijas, kas ietekmēja visu viņas dzīvi. 1929. gadā viņa apprecējās ar mākslinieku Diegu Rīveru, un, izņemot kopīgās intereses, viņus satuvināja arī tas, ka abi atbalstīja komunistisko partiju.

Mājas Koyokānā tika uzbūvēta trīs gadus pirms Fridas piedzimšanas — 1904. gadā uz neliela zemes gabala. Biezās ārējā fasādes sienas, plakanais jumts, viens dzīvojamais stāvs, plānojums, kurā telpas vienmēr palika vēsas un visas atvēra uz iekšējo pagalmu, — gandrīz paraugs kolonialā stila mājai. Tā atradās tikai dažus kvartālus no centrālās pilsētas laukuma. No ārpuses māja uz ielas Londrēs un ielas Aljendē izskatījās tieši tāpat kā citas Koyokānā, vecajā dzīvojamā rajonā Meksikas dienvidrietumos. 30 gadu laikā mājas izskats nemainījās. Bet Diego un Frida padarīja to par tādu, kādu mēs to pazīstam: māju dominējošā zilā krāsā ar grezniem augstiem logiem, dekorētu tradicionālā indiāņu stilā, māju, kas pilna kaislības.

Ieeju mājā sargā divi milzīgi skulpturāli Jūdas attēli, kuru figūras no papīra mašē divdesmit pēdu augstumā veic žestus, it kā aicinot viens otru uz sarunu.

Iekšpusē Fridas palete un otas atrodas uz darba galda tā, it kā viņa tās tikko būtu atstājusi. Pie Diega Rīveras gultas guļ cepure, viņa darba halāts un stāv milzīgas kurpes. Lielajā stūrī guļamistabā ir stikla vitrīna. Virs tās ir uzraksts: "Šeit 1910. gada 7. jūlijā piedzimusi Frida Kalo". Uzraksts parādījās četrus gadus pēc mākslinieces nāves, kad viņas māja kļuva par muzeju. Šis uzraksts nav precīzs. Kā rāda Fridas dzimšanas apliecība, viņa piedzimusi 1907. gada 6. jūlijā. Bet viņa nolēma, ka piedzimusi nevis 1907. gadā, bet 1910. gadā, Meksikas revolūcijas sākuma gadā. Tā kā revolūcijas desmitgades laikā viņa bija bērns un dzīvoja haosa un asinīm notecējušās Meksikas ielās, viņa nolēma, ka piedzimusi kopā ar šo revolūciju.

Spilgti zilo un sarkano sienu pagalmu rotā vēl viens uzraksts: "Frida un Diego dzīvoja šajā mājā no 1929. līdz 1954. gadam". Tas atspoguļo sentimentālo, ideālo attieksmi pret laulību, kas atkal nesakrīt ar realitāti. Pirms Diego un Fridas ceļojuma uz ASV, kur viņi pavadīja 4 gadus (līdz 1934. gadam), šajā mājā viņi dzīvoja ļoti maz. No 1934. līdz 1939. gadam viņi dzīvoja divās mājās, kas tika uzbūvētas speciāli viņiem San-Anhela dzīvojamajā rajonā. Pēc tam sekoja garas periods, kad, dodot priekšroku dzīvot neatkarīgi studijā San-Anhelā, Diego vispār nedzīvoja kopā ar Fridu, nerunājot par to gadu, kad abi Rīveras šķīrās, izšķīrās un atkal apprecējās. Abi uzraksti izrotāja realitāti. Tāpat kā pats muzejs, tie ir daļa no leģendas par Fridu.