Lai neiekristu izmisumā un nenolaistu rokas, viņa cenšas nodarbināt sevi ar darbu.
Aktrise un televīzijas vadītāja ilgi nesa sāpes savā sirdī. Bet šodien Jūlija Visocka tomēr nolēma pārtraukt klusēšanu, kuru viņa glabāja 12 gadus.
- gadā Jūlija Visocka un Andrejs Končalovskis nonāca avārijā. Papildus režisoram un aktrisei automašīnas salonā atradās viņu divi kopīgie bērni - Marija un Pēteris. Traģēdijas rezultātā jaunā mantiniece guva nopietnus ievainojumus, kas noveda pie komas. Kopš tā laika ir pagājuši daudzi gadi, tomēr laulātie turpināja klusēt par savu bēdu.
Laiku pa laikam Končalovskis pieminēja traģēdiju intervijās, bet vienmēr atturējās no jebkādām detaļām. Kas gan varēja domāt, ka pirmā par šo nelaimi runās tieši viņa sieva. Šodien Jūlija paziņoja, ka kļuvusi par māti trešo reizi. Acīmredzot jaunākās meitas parādīšanās ģimenē stipri ietekmēja mākslinieci, kura beidzot atklāja patiesību par 25 gadus veco Mašu.
«Mēs nonācām avārijā. Marusja nebija piesprādzēta aizmugurējā sēdeklī un cieta smagi, smagi. Mēs cīnāmies. Mums rit dzīve, un mēs cīnīsimies līdz pašam galam. Man ir lieliska palīdzība. Ir medicīnas personāls, kas ļoti nopietni palīdz atbalstīt, rehabilitēt, visās lietās… Protams, ir brīži, kad nav ne miera apkārt, ne gaismas, ne prieka, vispār nekas nav. Nekas un neviens. Ir tikai šī sāpe, kas tevi plosa miljardos gabalu, un tu pārvēršies par rēcošu zvēru. Nevis tādā nozīmē, ka raudu, bet gan ka kliedzu,» - atzina aktrise intervijā Laurai Džugelei.
Jūlija negribēja dalīties ar ārstu prognozēm, tikai norādīja uz galveno – lai kas notiktu viņas dzīvē, par savu bērnu viņa cīnīsies līdz galam. Lai neiekristu izmisumā un nenolaistu rokas, Visocka cenšas nodarbināt sevi ar darbu, jo koncentrēšanās uz savu izmisumu noteikti nav izeja no situācijas. Viņa cenšas nedomāt par notikušā iemesliem. «Es atsakos uzdot tādu jautājumu,» - atzīmēja Visocka. Tajā pašā laikā viņa beidzot nolēma dalīties ar savām izjūtām, atceroties traumatizējošo epizodi, kas sadalīja viņas dzīvi pirms un pēc.
«Kad ir tāda iekšēja sāpe, es neuzskatu, ka viss ir jādzīvo publiskajā laukā, jāizdzīvo, jāapspriež un tā tālāk. Un visiem jādalās. Es uzskatu, ka ir dažas lietas, kuras nevajag iznest publiskajā laukā. Bet kādu laiku atpakaļ es padomāju, ka mēs neesam viena ģimene pasaulē, kas pārdzīvo šādas smagas notikumus,» - sūdzējās māksliniece.
Atstāt komentāru