- gadā mākslinieks emigrēja no Krievijas, kopš 1937. gada — Francijas pilsonis.
Valsts A. S. Puškina mākslas muzejs prezentēs monouzstādes "Marks Šagala. Zemes pievilkšanās prieks". Par to ziņo "Interfax", atsaucoties uz muzeja preses dienestu.
Šāda formāta izstāde kļūs par pirmo pēdējo 40 gadu laikā. Ekspozīcijas pamatu veidos darbi no vietējiem muzejiem un privātām kolekcijām "krievu periodā" (20. gadsimta sākums - 1922. gads), kas ir viens no visbagātākajiem un svarīgākajiem mākslinieka radošajā darbībā.
"Blakus ikdienišķām detaļām piepildītiem darbiem būs blakus arī metaforiskākas, vispārīgas kompozīcijas, kas radītas 20. gadsimta 20. gadu mijā. Šajā periodā Šagala radošajā darbībā parādās negaidīti tajā laikā attēli ar iemīlējušos tēliem, simboliskas jūtu iemiesojumi," teikts paziņojumā.
Ekspozīcijas centrā būs Ebreju kamerteātra skatītāju zāles rekonstrukcija, kurai mākslinieks 1920. gadā gleznoja deviņas paneļus. Šeit apmeklētāji varēs iepazīties ar Šagala vēstuli teātra vadībai ar lūgumu ļaut redzēt viņa darbu ne tikai publikai, kas apmeklē izrādes, bet arī visiem interesentiem.
Izstādē tiks prezentēti arī darbi no tā sauktās Vitebskas sērijas. Tur varēs redzēt darbus "Pār pilsētu" un "Pastaiga", kur atpazīstami Vitebskas ielu tēli saplūst ar pasakainiem motīviem.
No Puškina muzeja kolekcijas tiks izstādītas Šagala ilustrācijas Nikolaja Gogoļa poēmai "Mirušās dvēseles", kas tika radītas 1923-1926. gadā, kad mākslinieks pameta Krieviju.
Ekspozīcija iekļaus arī darbus, kas nekad iepriekš nav izstādīti vai desmitiem gadu nav pametuši muzeju krājumus. Īpaši pirmo reizi šādā apjomā tiks prezentēts zīmējumu cikls, kas veltīts Pirmajam pasaules karam. Turklāt apmeklētāji redzēs Šagala ilustrācijas grāmatai "Der Nister" pasakām, kā arī pašu grāmatu, kas tika publicēta tikai vienu reizi - 1917. gadā - jidišā.
"Projekts piedāvā jauniem veidiem atklāt Marka Šagala mākslu, kurš pat emigrācijā turpināja atgriezties savā radošajā darbībā uz dzimteni," uzsvēra muzejā. Izstāde būs atvērta apmeklētājiem Baltajā zālē muzeja galvenajā ēkā no 2025. gada 11. decembra līdz 2026. gada 15. martam.
Marks Zahārovičs (Moisejs Hackelevičs) Šagal (6. jūlijā vai 7. jūlijā 1887, Liozno, Vitebskas guberņa, Krievijas impērija — 28. martā 1985, Sen-Pola-de-Vans, Provans, Francija) — krievu un franču mākslinieks ebreju izcelsmes. Mācījās pie Judela Pēna, pēc tam — pie Nikolaja Rēriha un Lva Baksta Sanktpēterburgā, 1911—1913. gadā — Parīzē, kur dzīvoja "Uļā".
Pēc revolūcijas mācīja, dibināja Vitebskas pilsētas muzeju un Vitebskas mākslas skolu. 1922. gadā emigrēja no RSFSR, kopš 1937. gada — Francijas pilsonis. Papildus glezniecībai un grafikai nodarbojās ar scenogrāfiju, monumentālo un dekoratīvo lietišķo mākslu. Autors Parīzes Operas plafona (1964) un paneļa Metropolitēna operai (1966). Tāpat rakstīja dzeju jidišā, memuāru autors "Mana dzīve". Viens no slavenākajiem 20. gadsimta mākslinieciskā avangarda pārstāvjiem. Šagala radošajā darbībā visizteiktāk parādās ar bērnību un jaunību saistītie Vitebskas un tradicionālie ebreju motīvi. Mākslinieka muza visā viņa dzīvē bija sieva Bella Šagala (1895—1944).
Atstāt komentāru