Šovā «Slavenības. Bez filtra» galvenā varone Magone kopā ar savu jauno pielūdzēju Edgaru klīst pa Magones saimniecību, veicot dažādus mājas darbus. Saruna ievirzās par to, kā varētu sadalīt ikdienas pienākumus un tuvību — cik reizes nedēļā tas būtu pieņemami?
Jaunais pielūdzējs Magonei, Edgars, viesojas pie Magones, un viņi kopā veic dažādus saimnieciskos darbus. Edgars interesējas, kā varētu tikt sadalīti mājas darbi ikdienā – kas ietilpst katra pienākumos, uz ko Magone atbild: «Es nesaprotu. Nu, tu redzi, ko es daru — es visu daru pati. Vai tu uzņemsies daļu darba vai arī vēl vairāk uzliksi man — es nezinu, pastāsti, piedāvā».
Edgars uzreiz atzīmē: «Es ceru, ka tu pamanīji, ka es nemēģinu tevi noslogot, bet tieši pretēji, atslābināt». Magonei nākas piekrist — Edgars patiešām viņai palīdz. Viņš atnesa gāzes balonu, maisus, nopļāva zāli, bet visvairāk Edgara rokas un palīdzība noderēs tajos darbos, kurus Magone nevar izdarīt pati — pievīt, urbt, griezt, asināt, nu, piemēram, uzstādīt aizkaru stangu.
Magone uzsver: «Es pat negribu sākt, jo tad es zinu, ka liktenis liks man to izdarīt, jo viņš redz — o, tu vari pati. Tieši tāpat jūs visi mani apgrūtināt ar automašīnām — kāpēc tu nebrauc? Tāpēc, ka, ja es sāku braukt, man būs jādodas uz darbu, un sākas — o, saulīte, ierados tur un šur, bet tu vari mani vēl kaut kur aizvest. Es zinu, kā tas sākas, un es negribu. Man arī dažreiz vajag mieru. Nogurusi no darba, es vēl braucu, atgriežos mājās, man ir govs, kazas, vīrs kliedz — bet kur ir maigums? Ejiet visi, skrieniet».
Tā saruna pāriet uz tuvību, un Edgars neslēpj, ka domā par šo jomu: «Maigums un mīlestība ir neatņemama attiecību daļa gan vīrietim, gan sievietei. Galu galā gan vīrietis, gan sieviete vēlas justies mīlēti, kāroti, glaudīti un pielūgti».
Magonei ir interesanti, cik bieži Edgars vēlas, lai viņu glauda, uz ko atbilde ir ļoti vienkārša: «Ir tāda paruna — apetīte nāk ēšanas laikā».
Magone interpretē to pa savam: «Sāc ar vienu reizi nedēļā, tad jau trīs, bet pēc tam jau piecas reizes dienā. No rīta, vakarā, vēl kaut kas pa vidu». Edgars nomierina Magoni, ka vienas reizes dienā būs pietiekami, nu, varbūt divas.
Magone noslēdz šo tēmu, apkopojot: «Manuprāt, lauku romantika var būt jebkur un jebkad, nav jāseko grafikam — sekss septiņos, deviņos, kas vēl, var skūpstīties tad, kad gribas. Tā nebūs. Es dzīvoju pēc iedvesmas.
Atstāt komentāru