«Patiesam intelektam nav grūti nekur, bet snobam ir grūti».
Sešus gadus atpakaļ Sergejs Šņurovs pēkšņi paziņoja par grupas «Leningrad» izformēšanu. Bet pavisam no radarā viņš nepazuda - laiku pa laikam sniedza koncertus un bija mentors muzikālajos šovos. Pagājušajā gadā Sergejs Šņurovs pilnībā atgriezās uz skatuves ar jauno albumu «Zilā dieviete». Un nesen ierakstījis vēl vienu - «Porolona kāzas».
-Sergej, jūs, kā vienmēr, ejat pret noteikumiem. Izformējat grupu panākumu virsotnē un katru gadu ierakstāt pa albumam, lai gan mūziķi tagad iznāk ar lieliem izdevumiem reizi gadsimtā. Vai tas ir tāds biznesa plāns?
- Albumus es izlaidu tieši tāpēc, ka uzkrājas noteikts dziesmu skaits, un es saprotu, ka, ja sekosim stratēģijai, kuru ievēro visi pārējie mūziķi - izlaist reizi mēnesī vienu dziesmu, - tad tas ir tikai 12 dziesmas gadā. Bet manā produktivitātē tas ir nekas, 12 dziesmas es varu uzrakstīt nedēļas laikā. Tāpēc nākas, teiksim, apgrūtināt klausītājus.
- «Leningrada» izformēšana bija visiem negaidīta. Kas bija pēdējā pilīte, pēc kuras jūs teicāt: «Viss, vairs negribu»?
- Es sapratu, ka, ja turpināšu tādu pašu intensīvu koncertu darbību, tad vienkārši sajukšu prātā. Ienākot grima telpā, es skatījos uz cilvēkiem, kas mani toreiz ieskāva, un sapratu, ka man vairs negribas ar viņiem dzert. Un uz tā es noliku punktu.
- Jūs teicāt, ka, iespējams, savāksiet «Leningrad», ja būs pievilcīgs finansiāls piedāvājums: «Miljons dolāru - tā nav tā summa, dēļ kuras es kāpšu uz skatuves. Es pagaidīšu». Vai esat sagaidījis?
- Jūs taču saprotat, ka tas bija bravāds. Es varētu teikt 10 vai 100 miljonus, bet tas viss ir muļķības. Mani vairāk virza sajūta par nepieciešamību manai uzstāšanās.
- Vai var iepriekš aprēķināt, kura dziesma kļūs par hitu?
- Hita formulu var atklāt, bet dziesma var kļūt par hitu, bet var arī nekļūt. Viss atkarīgs no izdošanas brīža, no cilvēku noskaņojuma, no tā, kas vispār notiek, nezinu, Ugandā. Ja mēs runājam par hitu kā par to skaņdarbu, kas ieņem pirmās vietas, tas tieši tā ir. Bet, ja mēs runājam par laika neierobežotu hitu, pie kura cilvēki var atgriezties pēc gadiem, kā tas notika, piemēram, ar Kadiševu, tas jau ir cita stāsts. Kadiševai bija laika neierobežoti hiti. Un agrāk vai vēlāk līdzīgas dziesmas sāk darboties. Es cenšos darīt tādas.
- Tagad tiešām ir pārsteidzošs laiks, kad dziesma var pēc gadiem kļūt par hitu. Bulanova arī ir jauna sociālo tīklu zvaigzne.
Paņemiet kādus mūsdienu izpildītājus un klausieties viņu muzikālā materiāla kvalitāti. Tā ir daudz vājāka nekā, piemēram, Tanas Bulanovas. Bulanovai viss ir labi izdarīts. Viņai ir gan polifonija, gan interesanti melodiskie gājieni. Un vārdi visi ir saprotami. Nav jāieklausās.
- Igors Krutoi nesen teica, ka tagad ir nenozīmīgu personību laiks mūzikā.
- Nu, es tā teiktu. Tas ir animācijas efekts. Sākumā bija radio, tad parādījās televīzija. Un bija noteikts zvaigžņu skaits, ne ļoti liels, jo ieeja tur nebija visiem. Bet tagad zvaigzne var kļūt ikviens, ja viņš laikā kaut ko ievieto sociālajos tīklos, pieķer kādu tendenci. No tā zvaigžņu skaits palielinās, bet debesis - tādas, kādas bija, tādas arī ir, jūsu uzmanība - tā ir ierobežota. Tāpēc šis mazs-maziņu zvaigžņu skaits aizņem visu telpu.
- Pasaules mūzikā tas pats?
- Droši vien. Principā nevajag no mūzikas veidot kādu svētu parādību. Tas ir tikai populāri dziesmiņas, kuras labi noskandināt vannā pirms gulētiešanas.
- Jūs, iespējams, daudz pārdzīvojāt 90. gados?
- Nu, pārstājiet. Tas viss ir stipri pārspīlēts. Man nepatīk, kad cilvēki, kas dzīvojuši 90. gados, pēkšņi rada tādu sajūtu, it kā viņi būtu izgājuši cauri Otrā pasaules kara.
- Daudzi sūdzas, ka naudas nebija, trūkums...
- Wow! Manai vecmāmiņai ir blokāde. Tas ir grūti. Bet, ja jūs nevarējāt atļauties nopirkt kūku un vietā tam pirkāt makaronus, tas nav blokāde.
- «Leningrad» tad jau pastāvēja, un jums bija jāuzstājas dažādai publikai. Jums, kā intelektam, bija grūti? Uz skatuves jūs esat huligāns, bet dzīvē pavisam cits.
- Patiesam intelektam nav grūti nekur, bet snobam ir grūti. Šo snobismu no sevis jāiznīdē.
- «Leningrad» viens no pirmajiem 00. gados uzstādīja rekordus stadionu apmeklējumā. Jūs iekļāvāties «Forbsa» reitingos...
- Es no šī «Forbsa» neesmu iznācis kopš 2001. gada. Saprotat, «Forbs» nav tālu aizgājis no žurnāla «Spletnik». No kurienes viņi ņem šos skaitļus, neskaidrs. No griestiem! Es saprotu, ja viņi sadarbojas ar nodokļu iestādi, tad, iespējams, pēc nodokļiem var aptuveni saprast, cik cilvēks saņem. Bet viņiem taču nav tādu datu.
- Kāds bija vislielākais honorārs «Leningrad» grupai visā tās pastāvēšanas laikā?
- Džentlmeņi par naudu nerunā. Lai es teiktu tā: mans vislielākais honorārs vēl ir priekšā.
- Un uz ko jūs iztērējāt savu pirmo honorāru, kad tikai kļuvāt populārs?
- Tas bija alus kaste.
Atstāt komentāru