65. jubileju atzīmējusī Tilda Svintone bija angļu komuniste 0 101

Ketrīna Matilda Svintone, pazīstama kā Tilda Svintone, dzimusi Londonā 1960. gada 5. novembrī. Viņas tēvs, sir Džons Svintone, ir augsta ranga militārpersona, kuras ciltskoks ir izsekojams līdz IX gadsimtam. "Kamēr es biju bērns, pusaudze, mūsu ģimenē tika uzskatīts, ka es pabeigšu Kembridžu un... precēšos ar hercogu," – jokoja intervijā Tilda Svintone. Vecāki vispirms nosūtīja viņu uz vienu, tad uz otru privilēģētu skolu. Saskaņā ar mediju ziņām, viena no aktrises klasesbiedrenēm bija Diāna Spensere. "Es varu piedot vecākiem visu, izņemot privāto skolu," – vēlāk teica Svintone. Tajā viņa ieinteresējās par kreisajām idejām un vairākus gadus mācīja mācību iestādēs Kenijā un Dienvidāfrikā.

Atgriežoties Apvienotajā Karalistē, Svintone kļuva par Anglijas komunistiskās partijas biedri, bet vēlāk – Skotijas sociālistiskās partijas biedri, kurā tika virzītas neatkarības idejas no Apvienotās Karalistes. "Es nekad neesmu pārtraukusi būt komuniste. Vienkārši Lielbritānijas Komunistiskā partija vairs nepastāv," – atzina aktrise pēc gadiem. Tajā pašā laikā viņa tomēr studēja politoloģiju un socioloģiju Kembridžā (kā plānoja vecāki) un apmeklēja studentu teātri. Tajā Svintone ieguva savas pirmās lomas.

1980. gados Svintone spēlēja klasiskajā Karaliskajā Šekspīra teātrī un neformālajā Edinburgas Traverse Theatre, tostarp krievu aviācijas mehāniķi Innu Pasportnikovu izrādē "Baltā roze". Pateicoties neparastajai izskatam, viņai tika piedāvātas arī vīriešu lomas, piemēram, Mocarts izrādē pēc Puškina traģēdijas. "Es izskatos tieši tāpat kā mans tēvs, ja viņš noskūtos," – ironizēja aktrise par savām iezīmēm.

1981. gadā Tilda Svintone pirmo reizi spēlēja kino – modeli drāmā "Karavadžo". Šo filmu uzņēma avangardists Dereks Džarmans, kurš kļuva par galveno režisoru aktrises dzīvē un padarīja viņu par mūsdienu indie zvaigzni. Par lomu viņa filmā "Eduards II" (kadrā attēlā) Svintone saņēma balvu Venēcijas filmu festivālā (1991). Pēc tam viņu dēvēja par Linas Hēršmanes Līson, Lūkas Guadagnino, Vesa Andersona un Džima Džarmuša muze.

Kopumā Tilda Svintone ir spēlējusi apmēram 100 kinolomu. Vispazīstamākie aktrises filmas ir "Orlando" (1992), "Pludmale" (2000), "Narnijas hronikas" (2005-2010), "Noslēpumainā Bena Batona stāsts" (2008), "Pilnās mēness valstība" (2012), "Izdzīvos tikai mīļotāji" (2013), "Viesnīca 'Grand Budapest'" (2014), "Suspirija" (2018) un "Mirušie nemirst" (2019). "Attēlot Balto raganu vai mājsaimnieci pie trauku mazgāšanas ir apmēram viens un tas pats. Ragu pat ir vieglāk attēlot," – teica Svintone intervijā.

2007. gadā uz ekrāniem iznāca kriminālā drāma "Maikls Kleitons" (kadrā attēlā).

Par lomu lielas korporācijas aizstāvēšanā Tilda Svintone tika apbalvota ar "Oskara" balvu (2008). "Uz ceremoniju es devos kā tūrists. Iedomājieties, ka esat saņēmuši biļetes uz Vimbldonas finālu, ... un jūs tiekat izsaukti [uz laukuma] un jums dod raketi. Mani pārņēma šausmas... Labāk viņi būtu nosūtījuši balvu pa pastu," – vēlāk dalījās ar medijiem Svintone. Neskatoties uz atzinību Holivudā, viņa joprojām dzīvo Skotijā. 2013. gadā aktrise tur atvēra skolu bērniem Drumduan Upper School.

Tilda Svintone ir pazīstama ne tikai ar lomām kino, bet arī ar saviem performancēm, pie kurām viņa strādāja kopā ar avangarda mākslinieci Kornēliju Pārkeri un modes kuratoru Olivjē Sajāru. Vispazīstamākās bija The Maybe (2013) un Cloakroom (2015). Pirmajā viņa parādījās kā dzīvais eksponāts Ņujorkas Mūsdienu mākslas muzejā (attēlā), bet otrajā viņa uzstājās kā garderobiste un modele.

Dēļ androgīniskā izskata un vīriešu lomām fani pastāvīgi salīdzināja Tildi Svintoni ar Deividu Bouiju. 2013. gadā viņi kopā spēlēja klipā The Stars (Are Out Tonight), kuru uzņēma Floria Sigismondi. "Es vienmēr zināju, ka neesmu skaista. Tas ir liels ieguvums... Mani skaistie draugi... visu laiku atceras par saviem gaišajiem matiem, zilo acīm, pilnajām lūpām... Tas ir milzīgs spiediens, kādu es neizjūtu," – atzina Svintone medijiem.

Tajā pašā laikā modes izdevumi regulāri dēvē Svintoni par stila ikonu. Viņa pati iebilst, apgalvojot, ka neinteresējas par modi un vienkārši uzticas profesionāļiem. Par sabiedriskajiem iznākumiem visbiežāk atbild modes dizainers kolumbiešu izcelsmes Haiders Akeramans, bet par frizūrām – franču meistars Odīls Žilbers (viņš sagatavoja parūkas Sofijas Koppolas filmai "Marija Antuanete"). Vecuma izmaiņas Svintone pieņem ar mieru. "Kira Naitlija vecumā es neizvirzījos... Man briesmīgi gribējās kļūt par četrdesmitgadnieci," – viņa norādīja.