Pēc 100 gadiem amerikāņi izsmēķēja slavenā ģenerāļa Granta cigāru.
«Mums galdnieka algas 5. kategorijā ir 180-200 rubļu. Ar produktiem it kā viss ir kārtībā, bet gaļu mēs neredzam gadiem. Mūsu vadītājs Brežņevs sūta visu uz ārzemēm, uz Kambodžu, Indiju, Irānu, Koreju»... Šo piezīmi pēcnācējiem tukšā degvīna pudelē atrada 2018. gadā, remontējot dzemdību namu Čeljabinskā: acīmredzot to ielika būvniecības laikā, 1980. gadā. Toreiz tas bija parasts pasākums, turklāt ne tikai pie mums: tiek uzskatīts, ka šobrīd pasaulē nav atvērtas apmēram 5000 vēstules nākotnei. Un līderos ir Krievija un ASV. Bet ziņu saturs ļoti atšķiras.
Vispār cilvēki ir atstājuši ziņas pēcnācējiem kopš seniem laikiem. Bet laika kapsulas šīs ziņas sāka saukt tikai pagājušajā gadsimtā: tad tajās, izņemot vēstules, sāka atrast (vai ielikt) kaut ko vēl. Kā, piemēram, to izdarīja 1861.-1865. gada Pilsoņu kara veterāni. Sanāksmē Čikāgā 1879. gadā viņi nolēma nosūtīt pēcnācējiem cigāru no sava goda viesi — bijušā ASV prezidenta Ulyss Granta: kaujas ģenerālis bieži vien izvēlējās sēdēt ar cigāru Willard viesnīcas vestibilā, nevis strādāt Ovalajā kabinetā, un saglabāja šo ieradumu (no šejienes, starp citu, arī «lobisti» — tā Grants jokojot sauca savus sarunbiedrus). Tieši šo Granta cigāru kopā ar vēstuli (foto augšējā labajā stūrī) iesaiņoja pudelē un atstāja uz 100 gadiem: amerikāņi vispār dod priekšroku ilgākiem termiņiem savām laika kapsulām, atšķirībā no mums. Nu un 1979. gadā pudeli izsita, un cigāru pēc kārtas izsmēķēja trīs veterāna mazbērni — sanāksmes organizatori.
Tomēr tradīcijas pamatlicēji tomēr nav viņi, bet ātrāk to izdarījusi Anna Deima, viņu tautiete. 1876. gadā viņa savāca personīgās lietas, fotogrāfijas, kartiņas no draugiem un visu iesaiņoja «Gadsimta seifā», norādot to atvērt pēc 100 gadiem. Un tiešām atvēra, turklāt prezidenta Džeralda Forda klātbūtnē: viņš meklēja iespēju sevi reklamēt pēc nesenā apkaunojuma. Fordam tad bija plāns, ka, svinot ASV 200. gadadienu, viņš ieliks kapsulu ar 22 miljonu amerikāņu parakstiem, bet to... nozaga! Tieši no vilciena, kad to veda uz kapsulas ielikšanas vietu. Kā teiktu šīs nedēļas varonis Donalds Tramps, «ja es būtu prezidents, tā nekad nenotiktu!».
Neparasti izveidojās arī tās laika kapsulas liktenis, kuras priekšmeti ir attēlā augšējā kreisajā stūrī. To ielika pēc konferences Aspenā, Kolorādo štatā, 1983. gadā. Un, visticamāk, par to neviens neatcerētos, izņemot dalībniekus, ja vien viens no viņiem nebūtu Apple dibinātājs Stīvs Džobs. Viņš ielika caurulē (un tieši tā izskatījās kapsula) savu datoru peli Lisa, nosaukto viņa meitas vārdā. Cauruli apglabāja laukā netālu no Aspenas un nolēma atvērt 2000. gadā (gribēja ilgāk, bet Stīvs nepiekrita). Un tad: pazaudēja to vietu! Labi, ka iesaistījās vietējie izrakumi: 2013. gadā kapsulu beidzot atrada. Bet Stīvs Džobs to neredzēja: 2011. gadā viņa vairs nebija...
«Mūsu laiks ir bagāts ar radošām domām un atklājumiem... Bet preču ražošana un izplatīšana ir pilnīgi neorganizēta, tāpēc katrs dzīvo bailēs, ka viņu izmetīs no ekonomiskā cikla un viņš zaudēs visu. Turklāt cilvēki dažādās valstīs nepārtraukti nogalina viens otru. Es ticu, ka pēcnācēji izlasīs šīs rindas ar pamatotu pārākumu» — tas ir no vēstules, ko Alberts Einšteins ielika laika kapsulā, ko izveidoja uzņēmums «Westinghouse» Pasaules izstādē Ņujorkā 1939. gadā (īstenībā šis cilindrs, kas izskatās kā lode, ir 2,3 metrus garš un 16 cm diametrā, un deva nosaukumu līdzīgām ziņām: «laika kapsula»). Tā ir izgatavota no firmas sakausējuma Cupaloy, bet iekšpusē ir kinohronika, mikrofotogrāfijas ar vārdnīcām un tekstiem, tekstilmateriālu, metālu, plastmasu paraugi un sadzīves sīkumi: zīmulis, pildspalva, paciņa ar cigaretēm, monētas, bērnu lelle. Kapsulu ielika Ņujorkas parkā izstādes centrā, kur tai jāglabājas 5000 gadus!
Bet visspēcīgākais vēstījums pēcnācējiem ir «Civilizācijas kripta». Iedomājieties istabu 6×3×3 metrus (patiesībā tas ir bijušais universitātes baseins Oglethorpe, Džordžijas štatā), pilnībā piepildītu ar lietām. Sadzīves ierīces un tehnika, trauki, pārtika, apģērbs, rotaļlietas, rakstāmmašīna, radioaparāts — tūkstošiem priekšmetu. Mikrofotogrāfijās — Bībele, Koran, daiļliteratūra, zinātniskie pētījumi. Un ieraksti par Staļina, Rūzvelta, Hitlera un Musolīni balsīm: 1936. gadā, kad «Kripta» sāka veidot, viņus uzskatīja par līdzvērtīgiem civilizētā pasaules līderiem (tomēr no šīs ilūzijas neatsakās uzreiz, kad sākās karš: agresora nomierināšanas politika nav izdomāta šodien). 1940. gadā ieeju aizslēdza uz sešiem tūkstošiem gadu — vairāk nekā visvecāko faraonu kapu vecums! Patiesi, projektu izdomāja liels optimists...
Krievijā laika kapsulu ir pietiekami daudz. Tas ir saprotams: pēc XXII KPFSR kongresa (1961. gadā), kur solīja pēc 20 gadiem uzbūvēt komunismu un deputāti svinīgi ielika attiecīgu vēstījumu pēcnācējiem, sākās īsts bums! Kapsulas ielika gandrīz katra skola, augstskolas, rūpnīcas. Teksts — kā pēc kopijas: komunisms, cīņa par Leniņa lietu, paaudžu stafete. Bet tā uztvere atkarībā no konteksta, proti, realitātes, mainījās. Lūk, piemēram, rindas no 1960. gada vēstījuma, kuru svinīgi izņēma «Artekā»: «Mēs jums nedaudz apskaužam. Jūs dzīvojat komunismā, cilvēki katru dienu lido uz Mēnesi, un, iespējams, «Artekā» ir sava kosmodroma». 2000. gadā tas izsauca rūgtu smaidu: «Artek» Ukrainā tad nebija labākajā stāvoklī.
Sastopami arī citi vēstījumi. 2009. gadā, remontējot māju Severoskā, atrada vēstuli no GULAG ieslodzītajiem, kas būvēja pilsētu. Uz cementa iepakojuma drupām viņi ar ogli uzrakstīja lūgumu neaizmirst par viņu likteni un pieminēt labā vārdā. Un beigās piezīme: «Siti komunistus, gāz varu!»
Bet tagad ne par viņiem, bet par citiem vēstījumiem, kur caur ierastajiem šabloniem par komunismu un Leniņa lietu izlaužas patiesa prieka sajūta: cik daudz mēs esam paspējuši izdarīt jūsu labā! Atrast naftu tundrā, purvā uzbūvēt Severodvinsku, pirmie iekarot kosmosu (tas ir no 1965. gada vēstules, pie tās bija pievienota avīze, fotogrāfijas... un pāris slidu). Autors, 60 gadus vecs strādnieks no Leningradas, ir pārliecināts: «Jūs dzīvosiet labāk par mums, paveiksiet varoņdarbus Galaktikā, padarīsiet Zemi brīnišķīgu. Un nepieļausiet vēl vienu karu.»
Atstāt komentāru