Visi cilvēki no kaut kā baidās, un tas ir normāli. Bet bailes un fobija nav viens un tas pats. Fobija ir pastāvīga trauksmes sajūta, kuru ne vienmēr var izskaidrot loģiski. Dažas bailes ir pilnīgi saprotamas, piemēram, aerofobija vai akvafobija, bet pastāv arī daudz neparastākas.
Fobijas var negatīvi ietekmēt emocionālo un psihisko veselību. Tas ir neirotiskais stāvoklis, kurā noteikti objekti vai situācijas izraisa spēcīgu šausmu sajūtu. Dažreiz fobijas avots ir psihiskas traumas, kas atstāj nepatīkamas asociācijas.
- Nomofobija — bailes palikt bez mobilā telefona. Aptuveni 50% viedtālruņu lietotāju izjūt trauksmi, ja nevar izmantot telefonu.
- Haptofobija — bailes no pieskārieniem. Parasts roku spiediens vai apskāviens izraisa diskomfortu.
- Horofobija — panikas bailes no dejām. Cilvēkus biedē ne tikai pašas dejas, bet arī dejotāju klātbūtne.
- Felinofobija — bailes no kaķiem. Simptomi ietver reiboni, nelabumu, paātrinātu sirdsdarbību un pat paniku.
- Peladofobija — bailes no plikpaurainiem cilvēkiem. Dažreiz to pavada trauksme par paša matu zudumu, pat ja nav priekšnoteikumu.
- Hrometofobija — bailes no naudas. Cilvēki ar šo fobiju bieži dod priekšroku kartēm skaidrās naudās. Dažreiz bailes saistītas ar bažām par mikrobiem uz banknotēm.
- Abļutofobija — bailes mazgāties. Izpaužas kā trauksme pirms dušas vai vannas, dažreiz izplatās uz tualetēm kopumā.
- Ovofobija — bailes no olām. Sastopama aptuveni vienam cilvēkam no simta; olu izskats izraisa riebumu.
- Brumotaktillofobija — bailes no sajauktas pārtikas. Cilvēkiem ir svarīgi, lai sastāvdaļas nesaskartos; bieži izmanto šķīvjus ar nodalījumiem.
- Efebifobija — bailes no pusaudžiem. Cilvēks baidās no pusaudžu negaidītām rīcībām un izvairās no viņu sabiedrības.
Svarīgi atcerēties, ka precīzu diagnozi un fobijas cēloņus, kā arī efektīvu ārstēšanu var noteikt tikai kvalificēts speciālists.
Atstāt komentāru