Nacionālais parks "Nāves ieleja" — dīvaina vieta pēc visiem standartiem. Ne tikai tas, ka tā ir viena no karstākajām un bezdzīvotākajām vietām, šeit vēl var novērot neparastu parādību pārvietojošo akmeņu veidā. Tos neviens nenodarbina, tie paši dreifē pa izžuvušo Reistrak-Pļaja ezeru, atstājot aiz sevis garas pēdas.
Fenomens "pārvietojamie akmeņi" (angļu valodā tos sauc par "sailing stones") sāka tikt pētīts 1940. gados, un vairāk nekā 70 gadus tas palika noslēpums ģeologiem, meteorologiem un citiem zinātniekiem. Speciālisti izvirzīja versijas par magnētiskajiem laukiem, vējiem un pat pārdabiskām spēkiem, un tikai XX gadsimta sākumā parādījās zinātniski skaidrojumi tam, kas notiek viskarstākajā vietā uz mūsu planētas.
Eksperiments, kas beidza minējumus
Kā noskaidroja pētnieki, akmeņi, kas izkaisīti pa Reistrak-Pļaja, sastāv no dolomīta un sienīta — tiem pašiem materiāliem, no kuriem veidojas apkārtējās kalni. Tie sabrūk erozijas ietekmē un nosēžas uz izžuvušās zemes apakšā, un pēc tam lēnām, bet pamanāmi sāk pārvietoties pa tuksneša apvidu.
Tā, visilgākais ceļš lielajam "pārvietojamajam" akmenim, kas jebkad ir fiksēts, sastādīja 450 metrus.
Tik ilgi atminēt noslēpumu par pārvietojošajiem akmeņiem neizdevās vienas vienkāršas iemesla dēļ — nebija piemērotu tehnoloģiju. 2014. gada ziemā brāļi-zinātnieki Ričards un Džeims Noriss novietoja ezerā 15 mākslīgus akmeņus, aprīkotus ar GPS un videokamerām ar lēno uzņemšanu.
Izrādījās, ka, lai arī šis ezers jau sen tiek uzskatīts par izžuvušu, tas ne vienmēr paliek sauss. Uz tā virsmas laiku pa laikam uzkrājas ūdens pēc lietus vai sniega kušanas apkārtējās virsotnēs. Un, ja tas ir klāt, ja temperatūra pazeminās zem nulles (un tā šeit notiek ne retāk kā naktīs), uz dibena var veidoties plāns ledus slānis. Pēc tam, kad saule uzsilda gaisu, ledus sāk plaisāt un pārvietoties viegla vēja ietekmē, pārvietojot līdz ar to akmeņus.
Kā parādīja eksperiments, akmeņi pārvietojas lēni — ar ātrumu no 2 līdz 6 metriem minūtē. Kad ledus pilnībā izkūst un ūdens iztvaiko, uz ezera dibena paliek raksturīgas rievotas līnijas — it kā rūpīgi izzīmētas līnijas. Tās var saglabāties gadiem, kamēr tās nesagrauj nākamais lietus vai putekļu vētra.
Atstāt komentāru