Kembridžas Universitātes bibliotēka uzsāka datu saglabāšanas projektu no vecajām, tostarp uzskatītām par neizlasāmām disketēm. Kādi reti dati uz tām glabājas, bieži vien pat paši diskešu īpašnieki neatceras.
- gada oktobrī Kembridžas Universitāte uzsāka projektu Future Nostalgia – iniciatīvu datu glābšanai no vecajām disketēm.
Gada laikā ikviens interesents var nākt ar saglabājušos disku, un speciālisti izvilks no tā informāciju.
Rakstīšanas brīdī šajā rakstā bibliotēkas fondā bija savākušās vairāk nekā 150 disketes. Starp tām bija personīgie faili un programmatūra slavenā fiziķa Stīvena Hokinga, viņa agrīnie pētniecības melnraksti un citi materiāli, kas izveidoti sen pazudušām datoriem.
Datu atjaunošana no līdzīgiem nesējiem prasa sarežģītu tehnisku darbu. Daudzi no tiem ir neizlasāmi, magnētiskās ieraksti ir uz pusi izdzēsti. Lasīšanai tiek izmantoti neparasti disketes lasītāji, bet speciāli aparāti, kas strādā pat ar bojātām disketēm. Ierakstīto failu formāti mūsdienu programmas neatpazīst: to lasīšanai tika piesaistīti retro datoru entuziasti.
Viens no pirmajiem atjaunotajiem arhīviem bija Hokinga personīgo failu un darba materiālu komplekts. Pārējais – ģimenes arhīvi un pētījumu rezultāti.
Ir iespēja, ka priekšā gaida vēl interesantākas atradnes. Kembridžas laboratorijās ir strādāts pie dažādām lietām: tur varētu būt nepublicēti zinātniskie atklājumi, kas dažādu iemeslu dēļ ir nolikti malā. Var būt pazuduši pētījumi, agrīnas populāru datorprogrammu versijas un pat militāra noslēpums. Varbūt arhivāri saņems tikai kaudzi mazsvarīgu disertāciju.
Ar šo projektu Kembridža izvirza sev plašāku misiju: izstrādāt caurspīdīgu un reproducējamu digitālo arhīvu atjaunošanas procesu, ko varēs nodot citām universitātēm un laboratorijām.
Ja projekts izrādīsies veiksmīgs, tas var kļūt par paraugu 20. gadsimta digitālā mantojuma saglabāšanai – no zinātniskajiem datiem līdz pagātnes cilvēku biogrāfijām.
Atstāt komentāru