Vienīgais pozitīvais varonis sērijā ir neuzpērkams un bezbailīgs pulkvedis.
Sērijas veidotājs pēc pasūtījuma «Krievijai» - senas aristokrātiskas dzimtas pārstāvis. Un, iespējams, viņam ir tiesības izteikt personīgu rēķinu par «boļševiku apvērsumu». Turklāt Končalovskis ir no tās paaudzes, kas pirmā publiski runāja par notikumu neskaidrību 20. gadsimta sākumā. Daudziem atmiņā palikusi intelektuāļu diskusija perestroikas laikos, kas ātri pārvērtās vispirms par liberālu troksni, bet pēc tam pilnīgi par mazizglītotu blogeru ierakstiem. Vai 88 gadus vecais meistars ar savu episko darbu vēlējās noslēgt gēštaltu saviem vienaudžiem? Bet Andrejs Sergejevičs ir arī cienīgs savas ģimenes loceklis, kas spēj būt vajadzīgs varai. Tātad, «Hronikas» varēja tikt iecerētas, piemēram, kā vizuāls pavadījums vienotajam vēstures mācību grāmatai.
Tiklīdz platforma Start izlaida pirmās sērijas, uz to autoru uzgāzās kritikas vilnis, vietām pārvēršoties par ironiju. Viņu apsūdzēja vēsturisko personāžu (īpaši Ļeņina, kurš iznāca kā nemierīgs un bailīgs) karikatūrēšanā, sižetu līniju sajaukumā un neskaidrībā atsevišķos epizodos. Dīvainajā izvēlē starp svarīgākajiem notikumiem un ar tiem saistītajiem varoņiem, kas tika veikta par labu pēdējiem (tā, daudz ekrāna laika tika veltīts Gaponam, bet Asins svētdienai nepietika pat dažas sekundes). Un pat vieglā antisemitismā (Parvus un Trotska runā savā starpā, izmantojot Odesas anekdošu varoņu žargonu). Kāds vispār nolēma, ka Končalovskis uzņēma komiksu...
Bet vienā no intervijām, kas notika pirms pirmizrādes, autors brīdināja, ka tieši uz šādu efektu viņš cerēja: sākumā daudz kas skatītājam šķitīs neskaidrs, bet pakāpeniski, no sērijas uz sēriju, viss sāks iegūt gan loģiku, gan jēgu. Izrādās, uz jautājumu, kas izvirzīts virsrakstā, ir jāatbild tikai pēc izrādes noslēguma. Bet jau var pieņemt, kāpēc tik nozīmīgs projekts parādījās tieši tagad.
Kad 2017. gadā uz ekrāniem vienlaikus iznāca sērijas «Trotska» un «Revolūcijas dēmons», nebija ko brīnīties. Simtgade! Bet tagad? Jau pagājis gads kopš Ļeņina nāves, un citu apaļu datumu nav gaidāms. Vai tā ir tiešām mēģinājums pielikt treknu punktu ilgu strīdu? Lai arī ne visiem, vismaz paaudzei, kurai tas šķita svarīgi? Maz ticams. Končalovskis nevarēja nepamanīt, kā trakajā brīvības desmitgadē radikāli mainījās daudzu viņa vienaudžu uzskati.
Izrādās, ka «Hroniku» parādīšanās tomēr var būt saistīta ar sabiedrības pieprasījumu pēc patriotisma un universāla skatījuma uz pagātni? Vai tās nav aicinātas kopā ar vienoto skolu vēstures mācību grāmatu nostiprināt nenobriedušajās prātā to vienkāršo patiesību, ka jebkura revolūcija, jebkura vardarbīga likumīgas varas gāšana ir pretīga un noved tikai pie lielas asiņu plūsmas un globālām nelaimēm? Tāpēc arī vadonis šeit tiek attēlots kā tāds sīks dēmons, kas par naudu gatavs doties uz laupīšanu.
Intervijā Končalovskis saka, ka jaunatne nezina, kas ir Ļeņins un Nikolajs II, šīs figūras viņiem ir vienaldzīgas. Un viņš vēlētos, lai interese par pagātni atkal pamostos jauniešos. Protams, par pagātni, ko viņš redzējis ar savām acīm. Un, tā kā pusaudžiem tagad ir vieglāk uztvert vizuālo informāciju nekā jebkuru citu, tad «kino kā komunikatīvs informācijas retranslators var būt viens no galvenajiem vēstures informācijas avotiem».
Ar jaunajiem cilvēkiem nav viss tik vienkārši. Jā, viņi maz ko zina par pagātni. Tomēr, kad saistībā ar revolūcijas simtgadi VCIOM mēģināja noskaidrot, kā mēs uz to attiecamies šodien, izrādījās, ka pozitīvi novērtē Oktobra nozīmi tikpat daudz pilsoņu (43%), cik negatīvi. Un tas pēc nežēlīgās antikomunistiskās propagandas 1990. gados! Turklāt jauniešu daļa, kas novērtēja «Auroras» salūtu pozitīvi, bija pat augstāka nekā vidējās paaudzes pārstāvju. Un, lai gan uz konkrētu jautājumu: «Ko jūs darītu, ja Oktobra revolūcija notiktu jūsu acu priekšā?» - vēlmi aktīvi atbalstīt boļševikus izteica tikai 15% respondentu, neviens nezina, kā viss varētu pagriezties, ja šāda nelaime notiktu realitātē! Pirms zināmajiem notikumiem Ļeņina partija arī tika uzskatīta par mazskaitlīgu un vāju.
Tomēr nopietni pieņemt, ka «Hronikas» varētu ietekmēt jauniešu skatītājus, nav pamata. Viņi, visticamāk, pat neskatīsies sēriju. Īsās mizanscēnas, ar kurām pārpilns seriāls, pēc spilgtuma un lakoniskuma nevar salīdzināt ar tiktok video. Ja vien skolās speciāli neorganizēs 16 «stundas par svarīgo» šī dēļ...
Bet vai «Hronikas» varēja būt tikai mākslinieciska izteiksme? Ņemot vērā to, ka pagaidām vienīgais pozitīvais varonis sērijā ir neuzpērkams un bezbailīgs pulkvedis, speciālais aģents, kuram īpašas pilnvaras piešķīris pats imperators, jau tagad var pieņemt, kāpēc «revolūcija» Končalovskim beidzas ar Ļeņina nāvi. Visticamāk, galvenais projekta secinājums būs šāds: valstij nepieciešami spēcīgi valdnieki un uzticīgi kalpi. Un tos, kas nesniedzas līdz šai nostājai, jāizglīto vai jāiznīcina. Nav nejauši, ka darba variantā seriāls tika nosaukts «Varoņi un iznīcinātāji».
Atstāt komentāru