Piesārņota gaisa iedarbība palielina aptaukošanās un 2. tipa diabēta risku.
Cīrihes Universitātes un Cīrihes Universitātes slimnīcas zinātnieki atklājuši, ka ilgstoša piesārņota gaisa iedarbība traucē vielmaiņu, palielinot insulīna rezistences, aptaukošanās un 2. tipa diabēta attīstības risku. Pētījumā, kas publicēts žurnālā JCI Insight, parādīts, ka PM2.5 mikrodaļiņas — viens no visizplatītākajiem pilsētas piesārņojuma veidiem — spēj iejaukties brūnā taukaudu darbībā, kas atbild par kaloriju sadedzināšanu un cukura līmeņa regulēšanu asinīs.
Eksperimenti ar pelēm, kuras 24 nedēļas bija pakļautas piesārņota gaisa iedarbībai, parādīja: brūnais tauks ir zaudējis spēju efektīvi pārstrādāt lipīdus un ražot siltumu. Pētnieki konstatēja traucējumus enerģijas vielmaiņas gēnu ekspresijā un audu bojājumu pazīmes. Turpmāka analīze atklāja, ka šo izmaiņu pamatā ir epigenētiskie procesi — smalka DNS pārkonfigurācija, kas neietekmē pašu ģenētisko kodu.
Divi fermenti — HDAC9 un KDM2B — spēlēja izšķirošu lomu, jo tie "pārprogrammē" brūnā taukauda gēnu aktivitāti. Kad to aktivitāte tika mākslīgi apspiesta, dzīvnieku vielmaiņa atjaunojās. Pētniecības vadītāja, profesora Frančesko Paneni vārdiem sakot, šie rezultāti izskaidro, kā gaisa piesārņojums var tieši ietekmēt vielmaiņu un atklāj jaunas mērķa vietas vielmaiņas traucējumu profilaksei un terapijai.
Zinātnieki uzsver, ka rezultāti ir īpaši aktuāli lielajām pilsētām, kur PM2.5 daļiņu līmenis bieži pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas normas. Gaisa kvalitātes uzlabošana, viņuprāt, var būt tikpat svarīgs faktors cīņā pret diabētu un aptaukošanos kā veselīga uztura vai fiziskās aktivitātes.
