Viņa vīra dzīves laikā izdotās grāmatas ir novērtētas daudz dārgāk.
Maskavā izsoļu nams "Litfonds" izsludinājis izsolē retas grāmatas, fotogrāfijas, vēsturiskus dokumentus un citus līdzīgus priekšmetus ar kopējo sākumcenu 350 000 000 rubļu (3,5 miljoni eiro). Starp visretākajiem lotiem ir "Padomju alfabēts" Vladimira Maikova autorības un "Eiklīda ģeometrija" 1594. gada arābu valodā.
Izsolē izceļas trīs loti. Pirmkārt, iepriekš nepārdots retums "Padomju alfabēts" Vladimira Majakovska 1919. gadā, kuru uzskata par padomju tipogrāfijas pieminekli. Alfabēta burti ir izpildīti kā iniciāļi, kas veidoti no cilvēku figūrām. Lota aprakstā teikts, ka izsolē piedāvātais eksemplārs ir ar izdevniecības litogrāfisku vāku, kur pēdējā burta "A" vārda "Alfabēts" krāsojums ar akvareli ir veikts tikai daļā tirāžas. Sākumcena ir 5 000 000 rubļu (50 000 eiro).
Vēl viens retums ir "Sergeja Kubasova hronogrāfs". Tas ir rokraksta stāstu krājums par galvenajiem notikumiem Krievijas vēsturē no Rjurika līdz Ivanam Bargajam, iespējams, 1672. gadā. Tā sākumcena ir 8 miljoni rubļu. Turklāt izsolē tiek piedāvāts pirmais izdevums Eiklīda darbiem arābu valodā 1594. gadā, viens no svarīgākajiem zinātniskajiem pieminekļiem Renesanses laikā. "Šis pirmais izdevums arābu valodā nav sengrieķu oriģināla tulkojums, bet gan redakcija, pārstrādāta versija agrākajiem arābu tulkojumiem ar papildinājumiem un komentāriem," teikts aprakstā.
"Izsolē piedāvātā redakcija "Sākumi" tradicionāli tiek piedēvēta persiešu zinātniekam-enciklopēdistam Nasīru ad-Dīnam at-Tūsī (1201–1274), par ko ir minēts titullapā. Bet daudzi zinātnieki vairs neatzīst viņa autorību. Patiesais autors, kuru parasti sauc par "Pseido-at-Tūsī", nav zināms, lai gan daži uzskata, ka tas varētu būt at-Tūsī dēls - Sadr ad-Dīns," ziņo "Litfonds". Lota sastāvā ir 13 grāmatas, kas padara to ārkārtīgi retu, jo lielākajā daļā Eiklīda darbu izdevumu ir 12 grāmatas, un tās ir pieejamas lielākajās bibliotēkās. Lota sākumcena ir 8 000 000 rubļu (80 000 eiro).
Starptautiskajos retumos ir arī izdevumi, kuriem ir izņēmuma muzeja vērtība: "Trīdo postnā" 1561. gadā, izdrukāta Venēcijā (3 000 000 rubļu - 30 000 eiro), un "Trīdo krāsainā" 1563. gadā - retākie kiriliskie paleotipi XVI gadsimtā (3,5 miljoni rubļu - 35 000 eiro). Turklāt kolekcionāru interesi varētu izraisīt "Gramatika slavēņu" Meletija Smotrička 1648. gadā, kuru Mihails Lomonosovs sauca par "zināšanu vārtiem" (1,5 miljoni rubļu - 15 000 eiro). No XVIII gadsimta pieminekļiem tiks piedāvāts pilns komplekts "Apraksts par Annu Ioannovnu kronēšanu" 1730. gadā, kura sākumcena ir 1 miljons rubļu.
Tiks pārdoti arī autogrāfi: katalogā ir 27 Lilijas Brikas vēstules no 1948. līdz 1974. gadam (250 tūkstoši rubļu - 2,5 tūkstoši rubļu), marmora plāksne ar Eduarda Limonova autogrāfu par viņa pirmdzimtā piedzimšanu (120 tūkstoši rubļu - 1,2 tūkstoši rubļu), materiāli neizdotajai pasakai A. M. Remizova "Nezinu, kas. Pasaka par caru Dodonu" (550 tūkstoši rubļu - 5,5 tūkstoši rubļu).
Saskaņā ar investīciju stratēģa "Garda Kapitāla" Aleksandra Bahtina teikto, grāmatas un rokraksti ir pirmkārt kolekcionējami priekšmeti. "Tiem ir tādas pašas īpašības kā citiem retiem antikvāriem priekšmetiem vai vēsturiskiem artefaktiem, uz tiem ir pieprasījums no ieinteresētiem pircējiem, kuri ir gatavi tērēt lielas summas par interesējošo objektu," viņš norāda. Tādēļ rokraksti un grāmatu senatne pieaug aptuveni tādā pašā tempā kā gleznas, vīns un citi kolekcionējami vērtības: ne zemāk par dolāra inflāciju, bet robežās līdz 10 % gadā.
Potenciālajiem investoriem problēma iegādāties, piemēram, "Eiklīda ģeometriju" ir ne tikai tās augstā cena, bet arī šaurais tirgus. "Glezniecība ir universālāka, un to var novērtēt pat nespeciālists. Bet baudīt grāmatas par ģeometriju arābu valodā pilnībā var tikai tas, kurš mīl vēsturi, nav vienaldzīgs pret precīzajām zinātnēm un lasa arābiski. Šādu intelektuāļu visā pasaulē ir vienības," saka kungs Bahtins.
Atšķirībā no glezniecības vai vintage, kur ir salīdzinoši plaša pircēju bāze, veco grāmatu un rokrakstu tirgus ir šaurs un lielā mērā atkarīgs no neliela kolekcionāru loka gaumēm un interesēm, kā arī no muzejiem un bibliotēkām, piekrīt multiģimenes biroja "BKS Investīciju pasaule" vadītāja Galina Gvetadze.
"Tādēļ uz šādiem lotiem skatīties kā uz likvīdām investīcijām, visticamāk, nav pareizi - tas drīzāk ir kultūras kolekcionēšanas veids, kas dažkārt pavada cenu pieaugumu," viņa uzskata.
Tomēr, pēc viņas teiktā, atsevišķas grāmatu vērtību kategorijas patiešām rāda stabilu investīciju dinamiku. "Tas ir, piemēram, pašas pirmās kultūras autoru izdevumi - Šekspīrs, Puškins, Dostoevskis, Eiropas izdevumi XV gadsimtā, grāmatas ar autogrāfiem vai unikālu izcelsmi, svarīgi zinātniskie darbi, kas spēlējuši lomu pasaules domāšanas attīstībā," uzskaita kundze Gvetadze, piebilstot, ka šeit darbojas noteikums: jo plašāks ir loks, kas saprot grāmatas nozīmi, jo lielāka iespēja tās cenas pieaugumam un likviditātei.
Atstāt komentāru