Liekā svara ne vienmēr samazina dzīves ilgumu, pie šāda secinājuma nonākuši dāņu zinātnieki.
Pētījumā, prezentētajā ikgadējā Eiropas diabēta pētījumu asociācijas (EASD) sanāksmē Vīnē, piedalījās vairāk nekā 85 tūkstoši cilvēku. Analīze parādīja, ka cilvēki ar ķermeņa masas indeksu (ĶMI) 25–30 kg/m² (liekais svars) un pat 30–35 kg/m² (mērena aptaukošanās) nomira ne biežāk piecu gadu novērošanas periodā nekā tie, kuru svars tiek uzskatīts par normālu (22,5–25 kg/m²).
Vislielākais mirstības risks tika novērots tiem, kas atradās zemākajā „veselīgā” diapazona daļā. Tātad, ar ĶMI 18,5–20 nāves varbūtība bija gandrīz trīs reizes augstāka, bet ar 20–22,5 — par 27 procentiem augstāka nekā kontroles grupā. Zinātnieki to skaidro ar iespējamo slēptu slimību ietekmi: daļai dalībnieku svara zudums varēja būt saistīts nevis ar labu veselību, bet ar slimību, kas sagrozīja ainu.
Tomēr smaga aptaukošanās (ĶMI virs 40) patiešām palielināja nāves risku vairāk nekā divas reizes. Dalībniekiem ar ĶMI 35–40 bija par 23 procentiem lielāks risks salīdzinājumā ar cilvēkiem, kas atradās augšējā „veselīgā” diapazona daļā. Tādējādi mērena svara pārsniegšana izrādījās ne tik bīstama, kā iepriekš tika uzskatīts.
Pētījuma autori uzsver: svarīgs ir ne tikai kopējais ĶMI rādītājs, bet arī tauku audu izplatība. Tauki vēdera dobumā (viscerālie) aktīvi ietekmē vielmaiņu un palielina diabēta un sirds un asinsvadu slimību risku, savukārt tauku nogulsnes uz gurniem vai dibena var būt relatīvi drošas.
