Galvaspilsētē Francijā dzīvo no 3 līdz 6 miljoniem grauzēju.
Parīzes 11. apgabala mēra vietnieks un Dzīvnieku aizsardzības partijas biedrs Grēgorijs Moro vēlas mainīt pelēko peļu negatīvo tēlu un cer, ka parīzieši un tūristi pieradīs pie to klātbūtnes galvaspilsētā.
Pēc tautas kalpa domām, pele ir noderīga Parīzei, jo bez tās pilsēta nebūtu tik tīra. Apmēram 75 tonnas organiskā atkritumu dienā patērē parīziešu peles. Ar peli plecā deputāts devās uz tikšanos ar vietējiem iedzīvotājiem, lai mēģinātu iznīcināt negatīvo peles tēlu.
Pelēkā pele jeb Rattus norvegicus ir šīs sugas nosaukums, kas apdzīvo Parīzes ielas. Deputāts, atbildīgs par uztura ilgtspējīgu attīstību, dzīvnieku labklājību un tīrību, apgalvo, ka pelēkajai pelei nav nekā kopīga ar melno peli, kuras blusas kļuva par Melnās nāves iemeslu XIV gadsimtā.
Šis vismīļākais muļķis apgalvo, ka peļu slikta reputācija kā slimību pārnēsējiem nav pamatota: 'Teorētiski pastāv slimības, kas tiek pārraidītas no peļu uz cilvēku, - bet patiesībā tās bieži ir raksturīgas tropiskajām teritorijām vai vispār ir ļoti reti Eiropā'.
Amats apgalvo, ka šai pelei jāattiecas ar lielu cieņu.
Viņš uzskata, ka to skaits ir jāregulē, bet nejauši: 'Mums jāpāriet uz maigām, nelētām metodēm. Izšķirošais faktors reprodukcijas ātrumam ir saistība ar pieejamās pārtikas daudzumu. Peles iznāk agrā vakarā. Ja vietas, kur tās apmeklē, tīra agrā vakarā, tas nobiedēs peles'. Šī iniciatīva jau ir izmēģināta Ņujorkā.
Parīzē dzīvojošo peļu populācija tiek aptuveni novērtēta no trim līdz pieciem miljoniem, tas ir, uz vienu parīziešu ir vairāk nekā viena pele. Galvaspilsēta ietilpst piecu pilsētu sarakstā ar vislielāko peļu skaitu.
Attieksme pret peļu Parīzes dažādu apgabalu mēriju birojos ir atšķirīga: dažviet cenšas cīnīties ar tām visdažādākajos veidos, bet šīs pūles tiek veltīgas kaimiņu apgabalu mēriju vienaldzībai.
Atstāt komentāru