Divdesmit gadu garumā šī vecā ēka Marstalu ielā 6, kas atrodas Vecrīgas centrā, stāvēja tukšumā. Un tagad beidzot tā ir pilnībā pārbūvēta par 5,6 miljoniem eiro.
Tagad šeit atrodas Latvijas Nacionālais literatūras un mūzikas muzejs, kas 3. septembrī atvērs durvis apmeklētājiem. Bet viens no pirmajiem šeit iegāja korespondents no "ŠODIEN".
Riepu noliktava un montāžnieku viesnīca
Šis ēkas ir izcilā baroka un klasicisma laikmeta piemineklis. Tā celta XVII gadsimtā. Tās plānojums saglabājies no 1905. gada, tāpat kā XVII gadsimta akmens mūra fragmenti, XIX gadsimta beigu koka kāpnes, XVII gadsimta jumta konstrukcija. Ēkas galvenās fasādes kompozīcija saglabājusies no 1823. gada. Līdz mūsdienām saglabājusies arī pirmā stāva galvenās fasādes konstrukcija, kas pārbūvēta 1905. gadā pēc izcilā rīdzinieka arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta.
Sākumā XX gadsimta (ap 1904. gadu) pirmo stāvu ēkā ieņēma tirdzniecības uzņēmums "Kolonialwaren", bet otrajos un trešajos stāvos bija dzīvokļi. Padomju laikos (pēc 1964. gada) ēkas pirmo un pirmo stāvu aizņēma Centrālais universālmagazīns, pirmā stāva pagrabā bija riepu un televizoru noliktava, bet trešajā stāvā atradās Baltijas montāžas pārvaldes viesnīca. 1980. gadu beigās ēka tika pielāgota sabiedriskiem un administratīviem mērķiem - pirmajā stāvā un pagrabā tika iekārtoti plaši telpas mākslas galerijai "M6" un neliels kafejnīca, kas kļuva par tikšanās vietu leģendāriem kultūras un mākslas darbiniekiem.
Un būs skaisti!
Rekonstrukcijas laikā jaunā lifta šahtā tika atrasti artefakti no XIII gadsimta līvu apmetnes! Turklāt pagrabā var redzēt XVI gadsimta vidus mūra fragmentus. Starp vērtīgajiem atradumiem ir sienas gleznojumi dažādos gadsimtos. Gleznas arī tika atjaunotas.
Vecā Rīga pārvēršas acu priekšā un to nevar salīdzināt ar stāvokli, kādā tā bija septiņdesmitajos astoņdesmitajos gados pagājušajā gadsimtā. Dokumentāls fakts: šo rindu autors dzīvoja tajos gados Pieporu tornī, trīssimt gadus vecā ēkā. Un bija patiesa laime saņemt rīkojumu jaunā Lietuvas projektā Kangaragā (1984. gadā), kur nebija peles, smakas un krāsns apkures!
Kopš tā laika ir pagājuši daudzi gadi un vecais pilsētas centrs ir ziedojis. Netālu no pašreizējā muzeja, piemēram, tiek atjaunots Vagnera nams. Kopumā jāsakārto vēl daži stūri pie Mākslinieku savienības ēkas (tur tagad ir purvs) un senais Danneršterna nams, kas atrodas trīs minūšu gājienā no Marstalas. Un būs skaisti!
Kā iegūt spēku
Tagad muzeja literatūras un mūzikas stāvos ir iekārtota lieliska izstāde "Prokrastinācija un radošums", kas piedāvā kultūras un sociālu skatu uz galvenajiem Latvijas literatūras un mūzikas varoņiem no XIX gadsimta beigām līdz mūsdienām. Ekspozīcija atklāj rakstnieku un mūziķu cilvēcisko pasauli - caur viņu aizraušanām, paradumiem un prokrastināciju (šis jēdziens nozīmē psiholoģisku izkļūšanu no stāvokļa, kad uz tevi uzbrūk daudz darbu un problēmu). Šeit mājīgajā atmosfērā izstādītas stāstis par 98 personībām, iekļautām deviņos tematiskos sadaļās.
Ņemot vērā, ka muzeja galvenajā glabātavā Pulka ielā (netālu no Botāniskā dārza) - desmitiem tūkstošu retumu, no kuriem labākie tagad ir izstādīti Latvijas galvaspilsētas centrā. Viens no šīs ekspozīcijas viseksotiskākajiem punktiem ir, piemēram, atjaunotais atpūtas stūrītis no izcilā rakstnieka Alberta Bēlsa (nesen miris) - dīvāns ar grāmatām un virs tā - tenisa raketes. Tādējādi literatūras klasika atvairīja tieši to pašu prokrastināciju - ņemot vērā, ka 1991. gadā viņš devās politikā, strādāja parlamentā (taču nervu darbs), bet pēc tam atgriezās pie mīļākās nodarbes.
Līdzīgu var redzēt sadaļā, kas veltīta rakstniekam Andrim Kolbergam. Nu, kurš no mums nepamana viņa izcilos detektīvus? Lai gan viņa darbos ir arī virkne grāmatu par Rīgas vēsturi. Šeit ir vesels bufets ar viņa lietām, tostarp pudele, medību piederumi. Starp citu, netālu stāv vecs liels ledusskapis - sadaļā, kas veltīta izcilajam čellistam Evaldam Bērzinšam, un ledusskapī - desmitiem konservu. Lielā mērā tāpēc, ka mūziķis mīlēja šaut - arī nodarbojās ar medībām un konservēšanu, atpūšoties no daudzajiem koncertiem un skolniekiem.
Raina svarciski
Un šeit ir lielais dramaturgs, dzejnieks un sabiedriskais darbinieks Rainis. Skapī - Raina dzīves laikā izdotos darbus, un tieši uz grīdas atrodas svarciski. Turpat arī unikāls kino uzņemums, kā ģenijs nodarbojas ar sportu. Tāpēc Rainis arī bija deputāts, un kādu laiku arī izglītības ministrs - no visas šīs politiskās burzmas klasika skaidri atpūtās, nodarbojoties ar vingrošanu. Blakus - ekspozīcija, kas veltīta viņa sievai Aspazijai.
Izcils operdziedātājs (diemžēl agrāk miris) Jānis Zabers nodarbojās ar sulu spiešanu savā mājā Meirānos. Savukārt izcilā operdziedātāja Gertrūde Heine-Vagnera, kas dzīvoja 94 gadus un 53 gadu vecumā aizgāja no skatuves pilnā spēkā, dzīvoja pašā Rīgas centrā, Terbatas un Elizabetes ielu krustojumā, praktiski neparādoties sabiedrībā. Un sadaļā, kas veltīta viņai, stāv parastais gludināšanas dēlis. Ja pēkšņi ir daudz problēmu, primadonna nomierinājās, gludinot veļu.
Un īpaši aizkustinošs skats - mūsu izcilā komponista Pētera Vaska čības, kuram nākamā gada aprīlī būs 80 gadi. Tas ir gods viņa peldēšanas aizraušanai. Pēteris dzīvo Amatciemā pie Cēsīm, tur ir daudz ezeru, peldoties kuros, klasicisms ienāk jaunas kompozīcijas idejas, kas slavina mūsu mājas Latvijas dabas skaistumus (un tā tiešām ir lieliska!).
Maestro hobiji
Turklāt šeit ir sadaļas ar personīgajām lietām dzejniekiem Aleksandram Čakam, Jānim Pētersam, Vizmai Belševicai (nominēta Nobelam!), komponistam Imantam Kalniņam, Artūram Maskatam. Pieejams termoss, ar kuru pastaigājās pie ezeriem dzejnieks Ojārs Vācietis (kā arī daļa no viņa svecīšu kastes kolekcijas). Ir atpūtas stūrītis un šahs leģendārajam dirigentam Leonīdam Vīgneram, kurš dzīvoja 96 gadus. Kā arī grima galdiņš Latvijas operas patriarham, tenoram Kārlim Zāriņam, kas aizgāja no dzīves pirms desmit gadiem.
Un protams, skaists stūrītis, kas veltīts Latvijas Republikas mantojumam Raimondam Paulam, kurš 12. janvārī nākamajā gadā svinēs savus deviņdesmit gadus (ļaujiet mums novēlēt viņam stipru veselību!). Galvenais Maestro lieliskais hobbijs ir radošums. Lai gan zināms, ka sešdesmito astoņdesmito gadu laikā viņš nodarbojās ar foreļu zveju, apceļoja visu Latviju kopā ar draugu-skolotāju Albertu Terpilovski. Diemžēl nav makšķeru! Bet šeit ir izstādīts visiem redzams neprocenjams retums - oriģinālais noderīgā dziesma "Manai dzimtenei", kas uzrakstīta 1972. gadā, kura pat pie padomju varas kļuva par mūsu mazās, bet lepnās valsts nacionālo himnu.
Atstāt komentāru