Kā raksta «Postimees», ceturtdien tiesa, visticamāk, apstiprinās vienošanos starp prokuratūru un 35 gadus veco Ukrainas pilsoni Artūru Jermolajevu — telefona krāpniecības grupas vadītāju. Saskaņā ar vienošanos viņš izvairīsies no reāla cietumsoda apmaiņā pret 8,5 miljonu eiro samaksu Igaunijas valstij, ziņo LETA.
No šīs summas 5,4 miljoni eiro paredzēti zaudējumu kompensēšanai Igaunijas cietušajiem, bet pārējie trīs miljoni nonāks valsts budžetā. Visā pasaulē noziedzīgā grupa izkrāpusi no cilvēkiem gandrīz 100 miljonus dolāru, raksta «Eesti Ekspress».
Prokuratūrā «Postimees» norādīja, ka saskaņā ar apsūdzību Jermolajevs bija viens no četriem Ukrainā izveidoto zvanu centru dibinātājiem un vadītājiem. Viņa pienākumos ietilpa uzņēmumu izveide un finansēšana, kā arī zvanu centru darbības organizēšana un nodrošināšana. Viņa kontrolētie uzņēmumi nodrošināja biroja telpas un citus pakalpojumus, kas tika izmantoti krāpnieciskās shēmas īstenošanai laikā no 2017. līdz 2022. gadam. Upuri tika maldināti ar it kā reāli funkcionējošām investīciju platformām, uz kurām viņi pārskaitīja savus līdzekļus.
Saskaņā ar panākto vienošanos, kuru, visticamāk, apstiprinās ceturtdien, Jermolajevam tiks piespriests piecu gadu cietumsods. Tomēr viņu atbrīvos uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas un izraidīs no valsts uz desmit gadiem. Pārbaudes laiks būs pieci gadi.
Faktiski Jermolajevs aiz restēm pavadījis piecus mēnešus pēc tam, kad pagājušā gada nogalē viņu aizturēja Kiprā un izdeva Igaunijai.
Pēc Põhja prefektūras kiber- un ekonomisko noziegumu apkarošanas dienesta vadītāja Hannesa Kelta teiktā, policijas mērķis krāpšanas lietās ir nonākt līdz organizatoriem.
«Mēs pie tā strādājam katru dienu un analizējam katru gadījumu, lai atgūtu Igaunijas iedzīvotāju naudu, kas zaudēta krāpšanas dēļ. Diemžēl gadījumi, kad cietušais atgūst savus līdzekļus, ir drīzāk izņēmums, jo nauda ļoti ātri tiek pārskaitīta uz ārzemēm vai konvertēta kriptovalūtā. No zemāka līmeņa izpildītājiem diemžēl nav ko atgūt, tāpēc mums ir īpaši svarīgi notvert shēmu organizatorus un patiesos labuma guvējus. Tas bija ļoti sarežģīts noziedzīgs tīkls, un mēs strādājām ar milzīgu datu apjomu. Pašlaik Igaunijā esam identificējuši simtiem cietušo, kuri zaudējuši naudu šīs shēmas dēļ, un tagad noskaidrojam kopējo cietušo skaitu un katram nodarīto zaudējumu apmēru,» norādīja Kelts.
Jermolajevam iespēja samaksāt Igaunijai 8,5 miljonus eiro radusies, pateicoties viņa turīgās ģimenes atbalstam. No vienas puses, raugoties no Igaunijas un tās iedzīvotāju skatpunkta, šāds risinājums šķiet racionāls — krāpšanas upuri varēs atgūt līdzekļus bez papildu tiesvedības. Ja prokuratūra būtu izvēlējusies vispārējo tiesvedības ceļu, tas, visticamāk, novestu pie ilga un dārga procesa bez garantijas, ka tas noslēgsies ar notiesājošu spriedumu.
Tartu Universitātes tiesību profesors Jāns Ginteris arī norāda, ka no valsts interešu viedokļa šis lēmums ir pamatots, turklāt tas ļaus ietaupīt izdevumus par viņa uzturēšanu ieslodzījumā.
Tomēr, kā norāda «Postimees», ja no krāpniecībā iegūtajiem 100 miljoniem pie Igaunijas cietušajiem nonāks pieci miljoni, rodas jautājums — kas notiks ar citu valstu upuriem?
No «Eesti Ekspress» izriet, ka aptuveni pirms gada Jermolajevs kontaktējies ar Ukrainas varas iestādēm, taču pagaidām nav pazīmju, ka kādā citā valstī viņu gaidītu kriminālprocess. Tā kā viņš tiks atbrīvots un izraidīts no Igaunijas, viņa aizturēšana citā valstī var izrādīties sarežģīta.
«Man nav informācijas, ka kāda valsts būtu lūgusi viņa izdošanu,» sacīja Ginteris.
