Aizdomās turamie tika vervēti vienreizējā kārtā.
Eiropā pēdējā laikā palielinājies uzbrukumu skaits civiliem objektiem, tostarp sinagogām un bankām Beļģijā, Nīderlandē un Francijā. Atbildību par to uzņēmies ar Irānu saistīts ēnu grupējums «Ашаб аль-Ямин», kas izveidojies pirms nepilna mēneša. Kā raksta Financial Times, konfliktam Tuvajos Austrumos pieaugot, šie uzbrukumi raisījuši bažas, ka Irāna varētu stāvēt aiz sākusies uzbrukumu kampaņas hibrīdkara stilā visā Eiropā.
Grupējums paziņoja, ka uzsāk «kara operācijas pret ASV un Izraēlas interesēm visā pasaulē». Divas dienas vēlāk grupa uzņēmās atbildību par sinagogas dedzināšanu Liēžā. Turklāt tā uzņēmās atbildību par uzbrukumu Londonas ātrās palīdzības automašīnai.
Nīderlandē notika uzbrukums sinagogai Roterdamā, pēc tam — ebreju skolai Amsterdamā. Vēlāk tika novērsts mēģinājums uzbrukt sinagogai Hēmstedē.
Parīzes policija apturēja divu nepilngadīgo mēģinājumu aktivizēt sprādzienbīstamu ierīci pie Bank of America birojiem, un prokurori norādīja, ka šis incidents, visticamāk, arī saistīts ar šo grupu.
«Grupas parādīšanās no nekurienes ir neparasts fenomens,» sacīja Džuljans Lanše no Starptautiskā terorisma apkarošanas centra.
«Pēkšņa grupas parādīšanās liecina, ka pastāv būtiskas šaubas, vai tā ir īsta, nopietna teroristiska grupa ar klātienes vai iekšējām struktūrām. Es domāju, ka tas ir Irānas izlūkdienestu projekts,» viņš piebilda.
Uzbrukumi, visticamāk, bija vērsti pret ebreju kopienām un ASV bankām. Policijas dati liecina, ka Nīderlandē aizturēti 10 cilvēki, Francijā — četri, bet Apvienotajā Karalistē — trīs; viņu vecums ir no 14 līdz 23 gadiem.
Sanam Vakil, Chatham House Tuvāko Austrumu un Ziemeļāfrikas programmas direktore, norādīja, ka agrāk Irāna maksājusi noziedzīgiem grupējumiem par disidentu vajāšanu un kaitēšanu.
«Tas varētu būt šīs pašas shēmas plašāks variants,» sacīja Vakil.
Tajā pašā laikā dažos no nesenajiem uzbrukumiem tiek norādīts, ka aizdomās turamie, visticamāk, tika vervēti vienreizējā kārtā, raksta FT.
Lanše norādīja, ka uzbrukumos tika izmantotas metodes, kuras izstrādājusi Krievija hibrīdkara vajadzībām. Viņš sacīja, ka tas ietvēra «speciālo aģentu» algošanu uzbrukumu veikšanai.
«Aizdomās turamie tiek vervēti, piedāvājot salīdzinoši nelielas naudas summas internetā, izmantojot tādas platformas kā Snapchat, Telegram un TikTok,» viņš sacīja.
Tajā pašā laikā uzbrukumi līdz šim, šķiet, bija vērsti uz īpašuma bojāšanu, nevis cilvēku ievainošanu. «Hibrīdkara galvenais mērķis Eiropā ir radīt haosu un destabilizēt sabiedrības,» sacīja Lanše.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/dkuG1asEKjY?si=P5P2uK4CfIahKPxP" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
