Goa pīrāgs: kā krievus apkrāpj un iesēdina Indijā 0 72

Kamēr Krievija piesaista indiešu strādniekus ar pārmaksām un diplomātisku aizsardzību, Goā noris sistemātiska kampaņa, lai izspiestu krievus. Relokanti un uzņēmēji nonāk „melnajos sarakstos”, zaudējot aktīvus, dzīvesvietu un tiesības korumpētas policijas spiediena dēļ.

Ja no Indijas uz Krieviju brauc pēc maizes gabala un algas simts tūkstošu rubļu apmērā, tad no Krievijas uz Indiju — pēc dvēseles miera, saules un mēģinājuma uzsākt biznesu „paradīzes” dekorācijās. Indija ar prieku pieņem krievu naudu, bet visai nevērīgi aizstāv tos, kas to atved. Mūsu tautieši tur ierodas ar «atvērtu dvēseli», bieži aizmirstot, ka vietējā likumdošana un mentalitāte uztver ārzemnieku kā pagaidu resursu, ko var un vajag ekspropriēt.

«Tā bija vieta absolūtas, gandrīz bērnišķīgas brīvības, kur varēja gadiem dzīvot 'šanti' režīmā,» sacīja izdevumam Goā apmēram piecus gadus dzīvojošā krieviete Olga T. Taču tieši šī bezbēdība kļuva par ideālu ēsmas gabalu slazdam, kas aizvērās 2020. gadā un līdz 2026. gadam pilnībā salauza likteņus.

Galveno masu pašreizējo «nevēlēto nelikumīgo» grupu veido tie, kas ieradās Indijā vēl pirms pandēmijas. Kad karantīna beidzās, iespēja pārvērtās šaurā kaklā. Lai saņemtu ilgi kāroto exit permit (izbraukšanas atļauju), cilvēkiem jāiziet cauri birokrātijas elles riņķiem.

«Sākumā tas maksāja 500 rūpijas, bet pēc tam summas sāka augt ģeometriskā progresijā,» sacīja laikrakstam «Новые Известия» krievs Mihails V., kurš dzīvo Goā sešus gadus.

Tie, kas vēlējās aizbraukt legāli, nonāca izvēles priekšā: vai nu atdot pēdējos līdzekļus, vai arī doties ēnā. Tā radušās veselas „nenovērojamās” krievu kolonijas. Visredzamākais piemērs ir ciems Kerim. To dēvē par „policijas ciemu”, jo šeit nekustamo īpašumu pārvalda tie paši policijas darbinieki. Viņi izveidojuši ideālu korupcijas ekosistēmu: paši izīrē krievu „nevienam neatgriežamajiem” mājokļus un paši tos nodrošina.

No 2024. gada pēc rīkojuma no Deli sāka stingras attīrīšanas. Policijas pilnvaras tika paplašinātas līdz galējam. Uz ceļiem stāv kordoni, kur var apturēt un izmeklēt. Policisti meklē jebkādu ieganstu, lai izspiestu naudu no tūrista. Īpaši viņus sanikno tie, kuriem dokumenti kārtībā.

«Kad redz legālu biznesa vīzu vai ID, viņu seja mainās — nozvejot grūtāk,» stāsta Mihails V.

Vienu no mūsu tautiešiem policisti pievilināja uz tikšanos, izspēlējot cinisku izrādi ziņojumapmaiņas lietotnē. Ar puiši sazinājās kāda Polina, kas ar ieganstu par ezotērisku konsultāciju pierakstu sarunāja randiņu kafejnīcā. Taču uz tikšanos atnāca operatīvie darbinieki. Arestējot krievu, indiešu policisti nespēja atturēties no nievājoša jociņa, smīdinot viņam sejā: «Vai tiešām tu uzreiz neiedomājies, ka Polina — tas ir Police?».

Pēc SWIFT atslēgšanas krievi pārgāja uz P2P darījumiem ar kriptovalūtu. Policija (dažkārt sadarbojoties ar izkrāpējiem) izmanto shēmu ar UPI adresēm: bloķē krievu kontus zem preteksta „krāpšanas” un pieprasa atlīdzības par atbloķēšanu.

Kāpēc smaidīgie „brāļi” tik viegli piekāpjas nodevībai? Eksperti to skaidro ar kastu mentalitāti. Larisa Mikalēfa norāda uz „dharmas” (kasta pienākuma) prioritāti pār eiropiešu „līguma ētiku”. Šo domu attīsta Dmitrijs Nizamovs, eksporta direktors GK «METIZ».

«Robeža ir tur, kur fakti beidzas un sākas automātiska vispārināšana. Stereotips „indieši viltīgi un grib apkrāpt” reizēm rodas no viņu stingrākas tirdzniecības un sarunu taktikas: tas, kas izskatās pēc krāpšanas, var būt pat pārbaude vai mēģinājums uzlabot nosacījumus. Tajā pašā laikā nedrīkst romantizēt: jebkuras riska situācijas jāaizslēdz ar uzņēmējdarbības instrumentiem — caurspīdīgu saraksti, vienošanās protokoliem, saprotamiem KPI un juridiskām mehānikām. Kultūra palīdz saprast motīvus, taču neaizstāj riska vadību,» sacīja eksperts.

Tieši šādu stingru kontroles mehānismu trūkuma dēļ indiešu „nomīnāļi” viegli atņem biznesu, kā tas notika ar kafejnīcu Koleso Mandremā. Uzsākot biznesu ar indieti par partneri, krievam (vai citam ārzemniekam) faktiski nav nekādu tiesību. Un, ja vietējais līdzīpašnieks nolems, ka bizness pats paaugas un viņam nevajag ārēju partneri, viņš vienkārši „atņems” kafejnīcu (restorānu, viesnīcu…) un būs rīkojies likuma ietvaros.

Īss ceļvedis par bezspēcību: ko investors Indijā var (ne)darīt

Zeme — tikai savējiem. Ārvalstniekiem likums aizliedz pirkt lauksaimniecības zemes, plantācijas un saimniecības. Pat juridiskas personas reģistrācija ļauj īpašumu iegādāties tikai birojam vai rūpnīcai, un Goā šo procesu bloķē stingra dzīves ilguma prasība.

„Nomīnāļa” slazds. Sakarā ar aizliegumiem 90 % krievu biznesa Goā ir reģistrēts uz vietējiem „draugiem”. Juridiski indietis pieder visam, bet miljonus ieguldījušais krievs nekam — tas ļauj partnerim jebkurā brīdī pārņemt aktīvu, pilnīgā likuma atbalstā.

Investīciju barjeras. IT vai ražošanā iespējams piederēt 100 % uzņēmuma caur „automātisko ceļu”. Tomēr mazumtirdzniecībā un medijos jāiziet cauri „valdības filtram”, kur apstiprinājumu saņem tikai daži.

Naudas izvešana: „balts” vai nekāds. Peļņas repatriācija ir legāla tikai oficiāli reģistrētām sabiedrībām (Private Limited) ar caurspīdīgiem rēķiniem. Tie, kas groza naudu caur P2P shēmām, uzreiz nonāk kontu bloķēšanas zonā bez atjaunošanas tiesībām.

Intelektuāls strupceļš. Lai gan likumi aizsargā zīmolus, reālajā dzīvē pierādīt autorību uz kafejnīcas dizainu vai ēdienkartes reģionālajā tiesā pret vietējo iedzīvotāju ir praktiski neiespējami. Ārzemnieks bez lokāla starpnieka vienmēr zaudē „sociālās tuvības principam”.