Masveida viedtālruņu zādzības Londonā: noziedznieki interesējas ne tikai par ierīcēm, bet arī par kontiem 0 78

Pirmo divu šā gada mēnešu laikā Londona policija aizturēja 248 cilvēkus, kuriem tiek inkriminēta saistība ar mobilā tālruņa zādzībām. Tas ir viens no masveida noziedzības veidiem Lielbritānijas pilsētās, īpaši galvaspilsētā, pēdējos gados — zagļus interesē ne tikai paši tālruņi, bet arī SIM kartes. Ierīces var pārdot, bet piekļuve SIM kartēm var ļaut ļaundariem, piemēram, piekļūt banku lietotnēm; jau bijuši gadījumi, kad ielu nozaudējuši cilvēki drīz zaudēja arī tūkstošiem mārciņu no saviem kontiem. Britu mediji zādzību mērogu raksturo ar vārdu «epidēmija».

Policija ne uzreiz atklāja, ka zādzības ir sistemātiskas un aiz tām stāv organizētā noziedzība — bieži vien tālruņu zādzības nebija nopietni izmeklētas, jo tās tika uzskatītas par sīkām noziegumu kategoriju.

Tagad tā cīnās ar zagļiem, izmantojot dronus un elektriskos skūterus.

Daži no noziedzniekiem darbojas rosīgos punktos rīta rush stundā, jo pēc tam viņiem ir jāsteidzas uz skolu — uz stundām.

«Turklāt ļoti nežēlīgi»

Kembridžas iedzīvotāja Fenella Roulinga zaudēja savu iPhone 16 parastā iepirkšanās reizē. Visvairāk viņu sāpēja tur glabātās viņas mātes fotogrāfijas, kura slimo ar onkoloģisku slimību — viņa nebija paspējusi iestatīt foto saglabāšanu mākoņpakalpojumā.

Atverot citā ierīcē funkciju «Find My iPhone», viņa atklāja, ka pēc nedēļas viņai piederošais viedtālrunis bija aizlidojis no Lielbritānijas uz Dubaju, pēc tam uz Ķīnu. Pēc tam Roulinga saņēma veselu pikšķerēšanas ziņojumu vilni. No viņas prasīja atiestatīt iestatījumus, atklāt datus vai tos izdzēst.

Kristiānam D'Ippolito, labdarības organizācijas, kas palīdz ievainojamai jaunatnei, dibinātājam, tālruni izrauda Londona rajonā Heknijā. Ierīce mirklī, kad to zagļi izrauja, bija atbloķēta.

Viņam nepaspēja nokļūt pie datora, lai atiestatītu iestatījumus, un galu galā ļaundari ielauzās viņa bankas biznesa kontā un naudas pārvedumu pakalpojumā PayPal. D'Ippolito zaudējumus novērtēja kā «desmitiem tūkstošu» mārciņu. «Tas vienkārši ir neticami, kā <…> tev var atņemt burtiski visu, kas tev ir, turklāt ļoti nežēlīgi», — sacīja viņš.

Viedtālruņu zādzības Londonā 2010. gados tika skaitītas desmitos tūkstošu. Tomēr šo noziegumu skaita pieaugums ir tik stabils, ka šo parādību jau sauc par «epidēmiju».

Londona policija 2020. gadā fiksēja aptuveni 28 600 zādzību, 2024. gadā to skaits jau sasniedza aptuveni 80 500 — un runa ir tikai par reģistrētajiem noziegumiem.

Vienlaikus šādas zādzības tika uzskatītas par sīknoziegumiem, un galvaspilsētas policija jau 2017. gadā brīdināja, ka tai nav resursu to izmeklēšanai.

Pagrieziena punkts iestājās tikai 2024. gadā. Londona policijā vērsās cilvēks, kurš stāstīja, ka spēja izsekot savu nozagto viedtālruni, un tas atrodas Hītrovas lidostas noliktavā.

Ieradušies likumsargi atklāja kastīti ar uzrakstu «baterijas», kas bija paredzēta nosūtīšanai uz Honkongu. Iekšā bija 894 tālruņi — un gandrīz visi tie bija nozagti.

Drīz policija atrada vēl vairākas kastes, ekspertīze palīdzēja noteikt pirmos aizdomās turamos, un galu galā tas pārauga lielākā operācijā.

Tika aizturēti 18 cilvēki; viņus aizdomās tur par piedalīšanos starptautiskā grupējumā, kurš ir saistīts ar aptuveni 40 000 tālruņu zādzībām — aptuveni 40 % no visiem Londonā nozagtajiem tālruņiem.

Dažas ierīces, pirms mēģinājuma nosūtīt uz citām valstīm, iesaiņoja folijā, lai tās būtu grūtāk izsekot.

Policija nonāca līdz vienam no aizdomās turamajiem, kurš iegādājās saimniecības preču veikalā foliju ruļļos kopējā garumā aptuveni 2,4 km.

Kāpēc vajadzīgs svešs viedtālrunis

Londona policijas pārstāve Sara Džonsa stāstīja, ka tālruņu zādzības noziedzniekiem var būt izdevīgākas nekā narkotiku tirdzniecība, un viņi pārorientējas uz šo veidu nelegālās biznesa darbības.

Pašu tālruņu vērtība salīdzinoši nav augsta; tos var pārdot pašā Londonā kādā no daudziem lietoto tehnoloģiju veikaliņiem — to iepirkuma cena būs no dažām desmitgadēm līdz vairākiem simtiem mārciņu.

Ja nozagtie viedtālruņi nonāks Ķīnā, to cena par jaunu ierīci var sasniegt pat 4 000 mārciņu (5 400 dolāru). To izskaidro ar to, ka rietumu viedtālruņos nav cenzūras mehānismu un ir pilnvērtīga piekļuve internetam. Plus, ja Rietumu valstīs ierīci var bloķēt kā nozagtu, tad Ķīnā šāda bloķēšana nestrādās.

Tālruņu zādzību «epidēmija» ir ieguvusi šādu mērogu arī tāpēc, ka šis noziegums apvieno parastu ielu zādzību un kiberdrosību. Iegūstot piekļuvi SIM kartei, noziedznieki cenšas nodrošināt maksimālu piekļuvi visam tālruņa saturam. Banku lietotnēs, piemēram, var iekļūt, izmantojot SMS kodus.

Ja ļaundariem izdosies iekļūt, upuriem var draudēt zaudējumi, kas vairākkārt pārsniegs jebkura jauna aparāta vērtību.

Londonietis Kristiāns D'Ippolito stāstīja, ka šo naudas tiešo zādzību papildu noziedznieki mēģināja noformēt kredītu viņa vārdā — to viegli noformēt tiešsaistē, jo bankas pieņem, ka konta mobilajā lietotnē darbojas īstais konta īpašnieks.