Vientulība pēc 60 maksā dārgi.
Romantiskā krāpniecība nav izplatītākā finanšu nozieguma forma, tomēr tās sekas ir īpaši sāpīgas. Aiz katra maksājuma ir ne tikai zaudēta nauda, bet arī cerības, uzticēšanās un vientulība. Pēdējo sešu mēnešu laikā banka Citadele, analizējot klientu maksājumus, identificējusi aptuveni 30 romantiskās krāpniecības gadījumus. Visi cietušie ir vecāki par 60 gadiem, vairāki pat pārsnieguši 80 gadu slieksni, lielākoties sievietes. Vidējā summa, kas parasti tiek pārskaitīta vienā maksājumā, ir 200 līdz 500 EUR.
Kāpēc statistika klusē
Statistika par romantiskās krāpniecības upuriem nav precīza, jo maksājumi, ko klienti veic, ir ļoti līdzīgi tiem, kas tiek veikti investīciju krāpšanas gadījumos. Turklāt upuri reti atzīst, ka tikuši apkrāpti. “Vidējā summa, kas tiek pārskaitīta vienā maksājumā, parasti ir daži simti eiro. Krāpnieki apzināti izvēlas pieprasīt summas, kas iekļaujas senioru ikdienas maksājumu paradumos, proti, 200–300 eiro robežās. Regulāri veicot šādus maksājumus, kopējie zaudējumi var kļūt ievērojami,” saka bankas Citadele Krāpšanas novēršanas daļas vecākais krāpšanas analītiķis Mārtiņš Kreicbergs.
No mīlestības līdz “investīcijām”
Banka pēdējo sešu mēnešu laikā ir fiksējusi arī lielākus aizdomīgus maksājumus – virs 1500 un pat 2500 eiro, taču pastāv aizdomas, ka tie jau ir cits krāpniecības posms. “Iespējams, viss ir sācies kā romantiskā krāpniecība ar mazām summām, kas vēlāk transformējusies investīciju krāpšanā,” stāsta Mārtiņš Kreicbergs. “Kad kontakts ir uzsākts, notiek regulāra komunikācija, tiek iegūta upura uzticība, un tad krāpnieks sāk stāstīt par savu veiksmīgo investēšanas pieredzi ar grandiozu peļņu.” Upuris notic un veic maksājumus, cerot uz peļņu. Taču realitāte ir skarba – naudu atgūt ir praktiski neiespējami. “Vienīgā iespēja ir maksājuma atsaukšana, taču tā notiek tikai ar saņēmēja piekrišanu. Ja maksājums ir veikts internetbankā un pats to esi autorizējis, tā ir tava piekrišana maksājuma veikšanai un to vairs nevar apstrīdēt,” skaidro bankas pārstāvis.
Ideālais līgavainis, kura patiesībā nav
Romantiskās krāpniecības shēma ir klasiska – Facebook uzraksta svešinieks un tiek sākta sarakste vairāku mēnešu garumā. Vecāka gadagājuma cilvēki, īpaši tie, kuriem ir 80 un vairāk gadu, bieži ir ļoti vientuļi. “Pat ja viņi saprot, ka tā varētu būt krāpšana, ar viņiem vismaz kāds sarakstās, jautā, kā klājas. Šī uzmanība kļūst svarīgāka par naudu,” atzīst bankā.
Savukārt 60 gadus vecas sievietes visbiežāk meklē attiecības. Viņu sarunu biedrs gandrīz vienmēr ir ideāls – atraitnis, karavīrs, investors, ārsts, naftas platformas darbinieks, ANO pārstāvis vai pat ģenerālis kaut kur Āfrikā. Viņi visi strādā “cēlu darbu”, raksta aizkustinošas ziņas, sūta fotogrāfijas, zvana, taču nekad netiek izmantotas video zvana iespējas. Pēc ilgstošas sarakstes notiek “nelaime” – pēkšņi vajadzīga nauda. Iespējams, pat pasei, aviobiļetei uz Latviju vai medicīniskai palīdzībai. Upuris to pārskaita, taču ar to nekas nebeidzas. Naudu vajag atkal, jo “nelaimes” turpinās.
Ko dara banka, lai pasargātu?
Banka seko līdzi klientu maksājumiem un pievērš uzmanību situācijām, kad vecāka gadagājuma cilvēki sāk veikt pārskaitījumus uz ārvalstu kontiem, kas viņiem nav raksturīgi. “Ļoti bieži redzam, ka uz vienu un to pašu kontu naudu skaita vairāki mūsu klienti. Šādus kontus identificējam un bloķējam, lai gan krāpnieki tos ātri maina,” stāsta Mārtiņš Kreicbergs.
Aizdomīgu maksājumu gadījumos klientiem tiek lūgts sazināties ar banku. Tiek uzdoti konkrēti jautājumi – kas ir saņēmējs, kā klients viņu pazīst, par ko tiek maksāts. Bieži klienti nespēj atbildēt. Vēl biežāk – vispār nesazinās. “Ja banka redz, ka tā ir krāpšana, pat ja klients vēlas veikt maksājumu, mēs to neļaujam un aicinām iepazīsties ar krāpšanas informāciju. To var izdarīt vietnē neuzkeries.lv un Citadeles mājaslapā IT drošības sadaļā, kur ir rakstīts par visiem krāpšanas veidiem. Mūsu mērķis nav ierobežot klientu, bet aizsargāt viņa līdzekļus,” uzsver bankas pārstāvis.
Kad krāpniekiem vairs neizdodas saņemt naudu tieši, viņi izmanto citu shēmu – lūdz klientus pārskaitīt naudu citiem cilvēkiem, lai tie to nosūta tālāk. Arī tas ir bīstami. “Ja kontā ienāk nauda no nepazīstamas personas un vēlāk tiek konstatēta krāpšana, klientam var draudēt konta slēgšana un pat kriminālatbildība. Diemžēl daudzi seniori neapzinās, kas ir starpnieka konts jeb konts, kurā ienāk nauda ar mērķi to uzreiz aizskaitīt tālāk. Viņiem galvenais ir veikt šo maksājumu, lai aizskaitītu naudu savam “līgavainim”,” saka Mārtiņš Kreicbergs.
Kā neuzķerties
Romantiskā krāpniecība parasti sākas nevainīgi – ar saraksti un uzmanību. Izprotot tipiskākās shēmas un laikus rīkojoties, var sevi pasargāt gan no zaudētas naudas, gan no dziļas vilšanās.
Daži ieteikumi:
1. ja nav vēlmes iepazīties, neatbildiet uz svešinieku ziņām sociālajos tīklos;
2. ja iepazīšanās tomēr notiek, obligāti sazinieties videozvanā;
3. profila bildi var ievietot Google attēlu meklētājā, lai pārliecinātos, vai tā nav zagta; ja pašam tas ir sarežģīti, lūdziet palīdzību bērniem vai mazbērniem;
4. ja sarakstes laikā parādās lūgumi pēc naudas, tā ir pazīme krāpniecībai, nevis attiecībām;
5. pirms veikt maksājumu pēc šādu cilvēku lūguma, vienmēr var prasīt padomu bankai, lai noskaidrotu, vai tas būs drošs.
