Kā ukraiņu izcelsmes vāciešiete Maskavas uzdevumā piekļuva Merzam un Zelenskim 0 84

Pirms kāda laika Berlīnes policija arestēja spiegoni, vācu–ukraiņu biznesmeni, daļēji identificētu kā Ilonu V. (sociālajos tīklos — Ilona Kopylova-Viner, 56, dzimusi Dņepropetrovskā).

Tiek pieņemts, ka viņa izmantojusi savas personiskās saites ar pašreizējiem un bijušajiem Vācijas Aizsardzības ministrijas darbiniekiem, lai vāktu informāciju par militāro palīdzību Ukrainai, ieroču rūpniecību, poligoniem bezpilota lidaparātu izmēģinājumiem un citiem delikātiem jautājumiem.

Viņu arī apsūdz, ka viņa palīdzējusi savam krievu kuratoram izmantot viltotus dokumentus, lai apmeklētu politiskus pasākumus Berlīnē un izveidotu noderīgas kontaktu saites.

Saskaņā ar Der Spiegel viņas kurators Krievijas vēstniecībā bija GRU militārās izlūkošanas virsnieks, kurš oficiāli darbojies kā militārā atašeja vietnieks.

Der Spiegel daļēji identificēja viņu kā Andreju M. un ziņoja, ka Berlīne viņam pavēlējusi atstāt valsti 72 stundu laikā.

Krievijas karš Ukrainā strauji saasinājis spriedzi starp Maskavu un Vāciju — NATO dalībvalsti, kas stingri atbalsta Kijevu un apsūdz Krieviju spiegošanā, izmantojot bezpilota lidaparātus, diversijas un dezinformācijas kampaņas.

Vācijas ārlietu ministrs Johanns Vadefuls, uzstājoties vizītes laikā Etiopijā, sacīja: «Mēs skaidri norādījām, ka tas ir naidīgs akts un ka izlūkdarbība mūsu valstī ir pilnīgi nepieņemama, īpaši diplomātijas vārdā. Norādītā persona Krievijas vēstniecībā nekavējoties pasludināta par personu non grata. Tas liecina, ka mēs ļoti uzmanīgi sekojam Krievijas rīcībai un pieņemam pret to pasākumus. Krievijas agresīvai rīcībai ir sekas.»

Sieviete, kurai izvirzītas apsūdzības par spiegošanu, ceturtdien stājās tiesneša priekšā, kurš nolēma atstāt viņu apcietinājumā.

Pēc AFP avota, kas viņu pazina šajā kontekstā, politiskajās un biznesa aprindās viņa bija pazīstama kā asociācijas biedre, kas gadu gaitā atbalstījusi starptautisku sadarbību, īpaši jautājumos, kas saistīti ar Krieviju vai Ukrainu.

Tomēr avots raksturoja viņas ietekmi kā ļoti ierobežotu.

Avots sacīja, ka viņa tika iepazīstināta aprindās, kas saistītas ar "Pēterburgas dialogu" — reiz pazīstamu vācu–krievu diskusiju forumu, dibinātu 2001. gadā. Šis "Dialogs" bija viens no Šredera un Merkeles Ostpolitik radītajiem projektiem, kuru mērķis bija Krievijas ekonomiskā integrācija Eiropā, ignorējot autoritāros procesus Krievijā.

Forums zaudēja nozīmi un galu galā izzuda, jo vācu–krievu attiecības pasliktinājās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā kontekstā. Daļēji tam bija ietekme arī represiju pastiprināšanās pret pilsonisko sabiedrību Krievijā.

Aizsardzības ministrijas pārstāvis apstiprināja, ka divi bijušie Vācijas militārie ierēdņi joprojām tiek izmeklēti par slepenas oficiālas informācijas nodošanu Ilonai V.

Pēc pārstāvja teiktā, abi vīrieši — nesen pensionēts štāba virsnieks un bijušais augsta līmeņa valsts ierēdnis —, iespējams, izmantojuši savas saites Vācijas bruņotajos spēkos, lai nodotu Ilonai V. slepenu informāciju.

Tomēr tas, vai viņi zināja, ka informācija tiek nodota Krievijas izlūkdienestam, ir daļa no notiekošās izmeklēšanas, sacīja viņš.

Varbūt viņi vienkārši vēlējās iepatikties šarmantai dāmai.