Kremlis var izmantot tīklu ar «vienreizlietojamiem» diversiju izpildītājiem Eiropā, atklāja The Times 0 71

Krievija izvērš «otro fronti» tieši Eiropā. Tā vietā, lai paļautos uz profesionāliem izlūkiem, Kremļa caur Telegram vervē nejaušus izpildītājus dedzināšanas un diversiju veikšanai, raksta The Times. Kā darbojas diversiju gig‑ekonomika?

Kamēr Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu turpinās jau gandrīz četrus gadus, Kremļa līdzās tiek īstenota cita, mazāk pamanāma, bet ne mazāk bīstama kampaņa — sistemātiska sabotāža Eiropas valstīs.

Runa nav par atsevišķiem incidentiem, bet par koordinētu darbību tīklu, kura mērķis ir destabilizēt Rietumu sabiedrības un pakāpeniski mazināt atbalstu Ukrainai, norāda izdevums The Times, atsaucoties uz Londona Karaliskā apvienoto dienestu institūta (Royal United Services Institute, RUSI) analītiķu secinājumiem.

Ko atklāja jaunais RUSI ziņojums par Krievijas diversiju operāciju finansēšanu un organizēšanu Eiropas valstīs?

Ko RF speciālās dienesti vervē ES

Viena no galvenajām ziņojuma atziņām ir Krievijas pieeju transformācija speciālo operāciju veikšanā. Ja agrāk Maskava paļāvās uz apmācītiem izlūka aģentiem, tagad arvien biežāk tiek izmantota modeļa, ko pētnieki sauc par «sabotāžas gig‑ekonomiku», raksta The Times.

Vervēšana notiek attālināti — caur šifrētiem ziņojumapmaiņas servisiem, piemēram, Telegram. Izpildītājiem piedāvā vienreizējus uzdevumus, kas formāli neizskatās kā daļa no lielas operācijas. Par nelieliem darbiem, piemēram, grafiti vai mantas bojāšanu, maksā dažus simtus dolāru, kamēr atlīdzība par nopietniem noziegumiem var sasniegt līdz pat 10 000 $.

"Vairākos gadījumos diversantiem vispār nemaksāja, kas uzsvēra viņu nevajadzību," — teikts RUSI ziņojumā. Īpaši raksturīgi ir tas, ka ukraiņiem maksā daudz mazāk nekā citu Eiropas valstu iedzīvotājiem.

Diversiju loģika un mehānika

Krievijas sabotāžas darbības ietver dedzināšanas, sprādzienus, uzbrukumus transporta un enerģētikas infrastruktūrai, aktu aktos vandālismu. RUSI vērtējumā šādu incidentu skaits Eiropā palielinājies trīs reizes no 2023. līdz 2024. gadam.

Taču būtiskākais nav tik daudz fiziskais kaitējums, cik stratēģiskais efekts. Pat nenozīmīgas sabotāžas darbības var būt efektīvas, jo to mērķis ir radīt spriedzi un pakāpeniski samazināt atbalstu Ukrainai, skaidro Kinga Redlovska, RUSI Europe Finanšu un drošības centra (CFS) vadītāja un ziņojuma līdzautore.

Viena no ilustrācijām ir Daniila Bardadima stāsts — ukraiņu pusaudža, kurš tiek turēts aizdomās par diversijām pēc Maskavas pasūtījuma vairākās valstīs. Polijā viņu saista ar plašu ugunsgrēku Viļņas tirdzniecības centrā un sprādzienu stratēģiski svarīgā dzelzceļa līnijā 2025. gada novembrī. Pa šo līniju, cita starpā, pārvadā kravu uz Ukrainu.

Turklāt viņu atzina par vainīgu spridzināšanas iekārtas aktivizēšanā Ikea veikalā Lietuvā, par ko 17 gadus vecajam jaunietim solīja automašīnu BMW un aptuveni 8 000 £. Tieši par šo epizodi Lietuvas tiesa piesprieda viņam trīs gadu cietumsodu. Bardadims saņēma instrukcijas caur Telegram un Zangi (ķīniešu ziņojumapmaiņas lietotne). «Pat ja viņu arī vervēja Krievijas aģenti, visticamāk, viņš neapzinājās operācijas galīgo mērķi,» — citē The Times Lietuvas prokurora viedokli.

Migranti un bēgļi riska zonā

Ziņojums RUSI īpaši uzsver, ka Krievija mērķtiecīgi strādā ar finansiāli neaizsargātām grupām — migrantiem, bēgļiem, jauniešiem un pusaudžiem. Īpaša uzmanība pievērsta ukraiņiem, kuri kara dēļ izbraukuši no valsts un nonākuši sarežģītā materiālā situācijā.

"Finansiālā motivācija ir izšķiroša — 95% šādu diversantu rīkojas naudas dēļ, ne ideoloģijas vadīti," — norāda bijušais poļu izlūks Vinsents Severkskis.

Šādu darbību sekas sniedzas tālu ārpus konkrētiem kriminālprocesiem. Piemēram, Polijā pieaug antiukraiņu noskaņojums, kurā tika uzņemts ievērojams bēgļu skaits — tas ir viens no netiešajiem, bet nozīmīgajiem Krievijas stratēģijas rezultātiem, uzskata The Times autori.

Izaicinājumi Eiropai

Eiropas valstis pārāk lēni apzinājās sabotāžas kampaņas apmēru un koordinēto raksturu. "Nauda kustas ātri, it īpaši caur kriptovalūtām un neformālajiem naudas servisiem, kamēr tiesiskie un starpvalstu mehānismi darbojas daudz lēnāk," — raksta The Times, atsaucoties uz Redlovsku no CFS pie RUSI Europe.

RUSI iesaka ieviest vienotu tiesisko sabotāžas definīciju ES un NATO valstīm, pastiprināt uzraudzību pār ārpusbiržas kriptovalūtu apmaiņām, kā arī veikt aktīvas informatīvas kampaņas grupām, kuras visbiežāk kļūst par vervētāju mērķiem. Turklāt RUSI piedāvā atbalstīt lieciniekus, kuri var palīdzēt atklāt šādus tīklus agrīnajā stadijā.

Viens no galvenajiem The Times raksta secinājumiem ir tas, ka pat neveiksmīgi vai neliela mēroga uzbrukumi sasniedz Kremļa mērķi, ja tie rada bailes atmosfēru, izsīkst drošības resursus un ļauj pārbaudīt Eiropas valstu reaģēšanas robežas.