- gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro salīdzinājumā ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā, aģentūru LETA informēja Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Priedīte.
Kopumā Valsts policijā reģistrēts 8701 iesniegums par krāpšanām un to mēģinājumiem. 3165 gadījumos personām izkrāpti vismaz 23 767 429 eiro. Kā atzīmē policija, krāpnieku guvums arvien biežāk pārsniedz skaidras naudas vai banku kontos esošo uzkrājumu robežas - iedzīvotāji krāpniekiem atdod dārglietas, kriptovalūtu, bet atsevišķos gadījumos pat pārdod nekustamos īpašumus, lai iegūto naudu nodotu krāpniekiem.
Visizplatītākais krāpšanas veids 2025. gadā bijis vikšķerēšana jeb telefonkrāpšanas, kam seko smikšķerēšana jeb krāpnieciskās īsziņas un investīciju krāpšanas. Telefonkrāpšanas bija izplatītākais krāpšanas veids gan pēc notikumu skaita, gan pēc cietušo un izkrāptās summas. Kopumā reģistrētas 6479 telefonkrāpšanas, kas veido aptuveni 55% no visām krāpšanām.
Visbiežāk sastopamie telefonkrāpšanas veidi ir viltus zvani it kā komunālo pakalpojumu ("Latvenergo", "Elektrum", "Enefit", "Sadales tīkla") sniedzēju vārdā, tā dēvētie "šoka zvani" it kā no radiniekiem vai draugiem par ceļu satiksmes negadījumiem, viltus zvani it kā no mobilo sakaru operatoriem un viltus zvani it kā no Valsts policijas un citām valsts un pašvaldību iestādēm.
Šādu krāpšanu rezultātā iedzīvotāji zaudējuši vairāk nekā 13 miljonus eiro. Saziņa ar krāpniekiem pamatā notiek tādās platformās kā "WhatsApp", "Telegram", "Facebook Messenger", "Instagram" u.c. Lielākoties par telefonkrāpšanu upuriem kļuvuši iedzīvotāji vecumā virs 60 gadiem, īpaši vecuma grupā no 70 līdz 90 gadiem. Šīs personas visbiežāk iekritušas krāpnieku melos par "palīdzību" ar tehniskiem jautājumiem, piemēram, skaitītāju pārbaudi vai nomaiņu, naudas aizplūšanas novēršanu no bankas konta, kā arī finansiālu palīdzību nelaimē nonākušam radiniekam.
Otrs izplatītākais krāpšanas veids pērn bijis krāpnieciskās īsziņas, kas cilvēki tiek aicināti noklikšķināt uz saites un ievadīt sensitīvus datus. Krāpnieki mēdz radīt izdomātas steidzamības situācijas, aicinot ievadīt elektronisko maksājumu un identifikācijas datus, kā arī apstiprināt darbības ar "Smart-ID" vai bankas datiem.
- gadā reģistrēti 732 krāpniecisko īsziņu gadījumi, kuru rezultātā iedzīvotāji zaudēja 734 671 eiro. Šādi visvairāk cietušas personas vecumā no 40 līdz 59 gadiem, kas skaidrojams ar šīs grupas augstāku finansiālo un digitālo aktivitāti. Policija atzīmē, ka šim krāpšanas veidam, izņemot Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vārdā sūtītās īsziņas, nav sezonāla rakstura - īsziņas it kā tiesu, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un kurjerdienestu vārdā tiek izsūtītas visa gada garumā.
Arī 2025. gadā aktuālas bijušas "investīciju" krāpšanas, atzīmē policija. Policijas novērojumi liecina, ka aizvien biežāk personas pašas sazinas ar krāpniekiem, aizpildot anketas sociālajos tīklos pie reklāmām ar viltus veiksmes stāstiem un sabiedrībā zināmu personu vārdiem. Pēc anketu aizpildīšanas ar personām sazinas viltus brokeri, kuru darbību rezultātā tiek izkrāpti naudas līdzekļi no banku kontiem un noformēti aizdevumi cietušo vārdā.
Pērn reģistrēti 479 investīciju krāpšanu gadījumi, kuros iedzīvotāji zaudēja 6 702 730 eiro. Visbiežāk cieta vīrieši (54%), savukārt cietušo vecums bija no 20 līdz pat 90 gadiem. Tieši investīciju krāpšanās visbiežāk tiek zaudētas lielākās summas vienas epizodes ietvaros, jo krāpšana notiek ilgstoši, radot ilūziju par peļņas pieaugumu un veiksmīgu ieguldījumu, atzīmē policija.
Pikšķerēšana ar viltus e-pastiem pērn reģistrēta 466 gadījumos, no kuriem 229 gadījumos izkrāpti 413 268 eiro. Krāpnieki aktīvi izmantoja viltotas VID, CSDD, Latvijas Pasta, banku un valsts iestāžu mājaslapas, tostarp "Google Ads" reklāmas, lai novirzītu lietotājus uz viltus lapām. Maksājuma uzdevumu krāpšanas reģistrētas 46 gadījumos, kuros zaudēti 1 222 713 eiro. Krāpnieki izsūtīja viltotus rēķinus no adresēm, kas vizuāli līdzinājās īstajām.
"Romantiskās krāpšanas" fiksētas 26 gadījumos, kuros 20 personas zaudēja 166 858 eiro. Visbiežāk šādi cieta sievietes, kuras ilgstošas saziņas rezultātā tikušas apvārdotas. Diemžēl šis krāpšanas veids ir ar augstu latentuma līmeni, jo cietušās personas dažādu iemeslu dēļ mēdz nesniegt informāciju tiesībsargājošām iestādēm, secina policija.
Dažādas cita veida krāpšanas reģistrētas 365 gadījumos, zaudējumiem sasniedzot 1 252 588 eiro. Parasti šādās krāpšanās cietušajiem pazuda naudas līdzekļi no banku kontiem, taču kādā veidā tas ticis izdarīts, cietušais nav spējis paskaidrot. Savukārt ar fiktīvām loterijām iedzīvotājiem radīti zaudējumi 122 635 eiro apmērā, galvenokārt piedaloties it kā banku rīkotajās loterijās, kurās sasolīts viegli iegūt naudas balvas.
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs vērtē, ka krāpšanu apmēri liecina, ka šī problēma ir kļuvusi sistemātiska. "Tādēļ aicinām iedzīvotājus būt īpaši modriem un kritiski izvērtēt jebkuru saņemto zvanu, īsziņu vai e-pastu, kuros tiek prasīta personīgā informācija, bankas piekļuves dati vai steidzami lūgta naudas pārskaitīšana. Krāpnieki arvien biežāk izmanto psiholoģisku spiedienu, steidzamības sajūtu un autoritāšu vārdus, lai panāktu nepārdomātu rīcību. Iedzīvotāju informētība ir būtiskākais faktors krāpšanu novēršanā - lielāko daļu no šiem noziegumiem iespējams atpazīt laikus un nepieļaut, ja tiek saglabāts vēss prāts un netiek izpausta sensitīva informācija," uzsver policists.
