Somijas drošības dienesti: nav pierādījumu, ka Maskava pārrauj kabeļus Baltijas jūrā 0 72

Somijas drošības policija Supo uzskata, ka pašlaik nav pamata uzskatīt, ka Krievija izmanto starpniekus jūras diverzijām Baltijas jūrā.

Yle vaicāja Supo, vai zemūdens kabeļu bojājumus var saukt par tipisku Krievijas ietekmes metodi, kā arī ko izlūkdienests domā par publiskajām debatēm šajā jautājumā.

Elektroniskā vēstulē Drošības policija norādīja, ka apstiprinātās Krievijas diverzijas Eiropā bija koncentrētas uz sauszemes objektiem. Šādu aktu izpildei tika izmantoti starpnieki (proxy), un mērķi tika izvēlēti iepriekš.

— Eiropas līmenī nav nekādu pazīmju, ka Krievija būtu gatavojusi starpniekus uzdevumu izpildei jūrā, — norādīja Supo.

Vienlaikus kuģis Fitburg pašlaik tiek turēts aizdomās par kabeļu bojāšanu pirms Jaunā gada. Supo uzsvēra, ka tā neiztaujā pozīciju attiecībā uz konkrēto lietu, bet komentē situāciju kopumā.

Izlūkošanas pētījumu profesors Kari Luhto paziņoja, ka, pēc viņa domām, «ļoti acīmredzami», ka aiz notikušā ar kabeli Somu līcī stāv Krievija. Pirms gada Eiropas Parlamenta deputāts Pekka Toveri (КП) intervijā laikrakstam The Washington Post nosauca kabeļu pārtraukumus Baltijas jūrā par tipiskām Krievijas hibrīdoperācijām.

Supo vēsta, ka publiskajās debatēs dažādi notikumi, kuriem nav nekādas saistības ar Krieviju, pastāvīgi un bez pamata tiek interpretēti kā Krievijas ietekmes mēģinājumi.

— Tādas diskusijas ir izdevīgas Krievijai, jo tās nostiprina tās visvarenības tēlu.

Supo vērtējumā zemūdens infrastruktūras bojājumi nav retums ne Baltijas jūrā, ne pasaulē kopumā. Agrāk par šo tēmu gandrīz nerunāja.

— Enkuri 2000. gados pastāvīgi bojāja kabeļus Baltijas jūrā, taču šie incidenti netika nonākuši līdz plašsaziņas līdzekļiem.

Biežākā kabeļa pārraušanas iemesla varētu būt, piemēram, zvejošana vai kuģa nostiprināšana uz enkura.

Supo norāda, ka Baltijas jūrā telekomunikāciju kabeļi ieklāti kuģošanas ceļu apakšā un to tuvumā, kas palielina risku, ka tie tiks bojāti.

— Baltijas jūrā infrastruktūrai nodarītie bojājumi, ko izraisīja kuģi, agrāk galvenokārt notika rudens un ziemas mēnešos, kad laikapstākļi parasti ir sarežģīti.

Tomēr, pēc Drošības policijas datiem, pēdējos gados bojātās infrastruktūras apjoms ir palielinājies, jo Baltijas jūrā ir vairāk kabeļu nekā agrāk.

Supo uzskata, ka komerckuģošana Baltijas jūrā ir būtiska Krievijas ekonomikai un piegāžu drošībai, un tāpēc varas iestādes vēlas nodrošināt, lai šis maršruts paliktu atvērts.

Vienlaikus Baltijas jūras kaimiņvalstis izjūt bažas par kuģošanu pašreizējā drošības situācijā.

— Šajos apstākļos piekrastes valstis ir gatavas reaģēt uz jebkādiem draudiem, kas varētu nodarīt kaitējumu to kritiski svarīgajai infrastruktūrai vai kuģošanai.