Polijā var atrast uzdedzināšanas izpildītājus par cenu no 750 līdz 1500 dolāru 0 82

«Ātrs un viegls nopelnīšanas veids». Tieši tā var izskatīties sludinājumi, aiz kuriem slēpjas uzdedzināšanas, sabotāžas un darbs Krievijas specdienestiem. Polijā šādi piedāvājumi plaši izplatās caur Telegram — it kā parastā darba meklēšanas vārdā.

Žurnālisti portālā «Вот Так» veica izmeklēšanu un atklāja veselu rekrūteru tīklu, kas darbojas populāros Telegram tērzēšanas kanālos. Viņu mērķis — atrast sabotāžas izpildītājus gan Ukrainā, gan pašā Polijas teritorijā.

«Mēs vēlējāmies saprast, kā tieši tika vervēti sabotieri, kuri jau izdarījuši uzbrukumus. Pārbaudījām hipotēzi: vai viņus varēja atrast caur Telegram tērzēm ar vakancēm,» — stāsta portāla «Вот Так» galvenais redaktors Maksims Šilins.

Izmeklēšana sākās ar desmitiem darba meklēšanas tērzēšanu analīzi. Divus no tiem administrē komanda ar demonstratīvi trauksmainu nosaukumu — Bomba Poland Media. Katrā no tiem ir no 6 līdz vairāk nekā 10 tūkstošiem abonentu. Par maksu tur var automatizēti publicēt sludinājumus viltus kontu vārdā.

«Lai publicētu sludinājumu, vienkārši jāiemaksā nauda. Cena ir publiska, viss automatizēts. Un tālāk profila vārdā — visbiežāk ar izdomātu vārdu un bez foto — parādās “vakance”,» — norāda Šilins.

Šādu sludinājumu tekstos nav nekā sarežģīta: «Jums nepieciešams darbs? Rakstiet mums. Ātri un vienkārši». Ne nosacījumu, ne prasību. Tikai kontakts — un tieši tas ved uz nākamo vervēšanas posmu.

Žurnālisti noskaidroja: visi sludinājumi noveda tikai pie četriem rekrūteru kontiem. Tie tieši piedāvāja «darbu» — uzdedzināšanas, sabotāžu, uzbrukumus infrastruktūrai.

«Mums piedāvāja dedzināt automašīnas ar Polijas numuriem — vēlams dārgas, luksusa segmenta. Obligāti to filmēt video,» — stāsta Maksims Šilins.

Atsevišķs “pasūtījums” bija automašīnu uzdedzināšana, ko brīvprātīgie iegādājas Ukrainas armijai.

«Šīs mašīnas viegli pamanīt. Tās ved uz piekabēm, tās izskatās raksturīgi. Par to iznīcināšanu arī piedāvā naudu,» — paskaidro viņš.

Galvenā uzdevumu masa attiecās uz Ukrainu: TSK automašīnu uzdedzināšanas, uzbrukumi iecirkņiem, policijai, tiesām, sabotāžas uz dzelzceļa.

Cena — no 750 līdz 1500 dolāru. Apmaksa — kriptovalūtā, eiro vai pārskaitījums uz karti. Taču, kā uzsver Šilins, nekādu garantiju nav.

«Nav pārliecības, ka jums vispār samaksās. Drīzāk šādus cilvēkus izmanto kā vienreizlietojamus aģentus,» — saka viņš.

Turklāt pats «darba» veids gandrīz garantē aizturēšanu: uzdedzināšana, filmēšana video, palikšana nozieguma vietā.

Pēc Polijas Iekšējās drošības aģentūras datiem kopš Krievijas pret Ukrainu sāktā pilna mēroga kara valstī pieaug sabotāžu un ārzemju specdienestiem sadarbojušos personu skaits. Jau ir vairāk nekā 60 kriminālprocesu, kas saistīti ar spiegošanu un sabotāžu gatavošanu.

Visbiežāk aiztur pilsoņus no Baltkrievijas un Ukrainas.

«Polijā ļoti maz Krievijas pilsoņu — apmēram 30 tūkstoši. Taču baltkrievi un ukraiņi šeit dzīvo masveidā, un tieši uz viņiem tiek likts uzsvars,» — norāda Šilins.

Publiskas drošības dienestu dati par tipisku izpildītāju portretu izklausās trauksmaini pazīstami: jauns cilvēks, finansiāli neaizsargāts, reizēm ar kriminālu pagātni.

«Vispārsteidzošākais — daudzi no viņiem deklarē antikrieviskas pārliecības, bet tas netraucē viņiem pildīt uzdevumus pret Ukrainu un Eiropas valstīm,» — saka portāla «Вот Так» galvenais redaktors.

Lai gan visa ķēde rūpīgi sapīta — VPN, IP adreses caur vairākiem kontinentiem, anonīmi konti — tās izcelsme šaubas neizpēta. Saknes atrodas Krievijā.

Un tieši tāpēc žurnālisti aicina ievērot maksimālu modrību.

«Ja darba sludinājumā nav norādīti nosacījumi — tam jau vajadzētu brīdināt. Uzmanība šodien ir drošības jautājums,» — rezumē Maksims Šilins.

Lielākā daļa Polijas iedzīvotāju skeptiski vērtē karadarbības beigšanas perspektīvas Ukrainā tuvākajā laikā. Saskaņā ar IBRiS institūta Rzeczpospolita žurnāla pasūtītajā aptaujā veikto pētījumu 59,6 % respondentu netic, ka karš beigsies 2026. gadā. Pretēju viedokli pauž 21,6 % aptaujāto.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 45,9 % dalībnieku uzskata, ka karš «visticamāk nebeigsies» 2026. gadā, bet vēl 13,7 % ir pārliecināti, ka tas «noteikti nebeigsies». Tajā pašā laikā 18,3 % respondentu uzskata, ka karš «visticamāk beigsies», bet 3,3 % ir pārliecināti par tā izbeigšanos. Vēl 18,8 % aptaujāto nevarēja izlemt.

Avīze norāda, ka to cilvēku vidū, kuri negaida kara beigšanos tuvākajā gadā, dominē valdošās koalīcijas atbalstītāji, tomēr opozīcijas atbalstītāju īpatsvars šajā grupā ir tikai nedaudz mazāks. Kā informācijas avotus par starptautisko situāciju viņi visbiežāk min YouTube kanālus un podkāstus.

«Poļi paliek reālisti,» — aptaujas rezultātus Rzeczpospolita komentēja bijušais Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs ģenerālis Stanislavs Kozejs.

Savukārt bijušais specvienības GROM komandieris ģenerālis Romans Polko norādīja, ka poļi neuzticas Vladimira Putina paziņojumiem. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka iespējamā ASV, Ukrainas un Krievijas miermīlīgo sarunu rezultāti pagaidām nav zināmi.