Šo reģionu raksturoja valodu, kultūras un demogrāfisko joslu mijiedarbība, un tas kļuva par etnisko tīrīšanu objektu.
Ukraina un Polija turpina sadarbību ar mērķi iemūžināt 1943. gada Volīnijas traģēdijas (un nākamo gadu notikumu) upurus Ukrainas rietumu rajonos, kā arī 1947. gada operācijas «Vistula» upurus Polijas austrumu rajonos. Toreiz Volīnijā un tai pieguļošajās teritorijās cieta poļu iedzīvotāji, bet Polijā — ukraiņu. Visa šī reģiona raksturoja poļu un ukraiņu valodu, kultūru un demogrāfisko joslām mijiedarbība, un tas kļuva par etnisko tīrīšanu objektu, ko sākotnēji iniciēja tajā laikā uz notikumu gaitu ietekmējošās politiskās spēles no ekstrēmas puses.
Ukraina un Polija sāka sagatavošanos meklēšanas un eksgūmacijas darbiem ciemā Ugli Rivņas apgabalā, kas ir plānoti 2026. gada martā–aprīlī. Par to paziņoja Ukrainas Kultūras ministrija. Minētais ministrijas pārstāvis norādīja, ka 19. decembrī notika iepazīšanās brauciens ar Ukrainas un Polijas speciālistiem, lai apspriestu nākotnes izpēti. Vizītes laikā apskatīja paredzamās darbu vietas, saskaņoja iespējamos termiņus, pārrunāja loģistiku, primārās nepieciešamības, darba metodiku un drošības jautājumus, ņemot vērā kara apstākļus.
Ukrainas Kultūras ministrija arī izvērtēja poļu–ukraiņu darba grupas par cienīgām apbedīšanām darbību par 2025. gadu. Grupas darbs turpināsies 2026. gadā. Ukrainā paredzēts turpināt darbus bijušajā Pužniku ciemā Ivano-Frankivskas apgabalā, Lvovā bijušā Golosko apvidū, kā arī bijušajā Guta Penjačkas ciemā Lvivas apgabalā un Ostrovos Lučkas rajonā Volīnijas apgabalā. Polijā līdzīgi darbi ir plānoti ciematos Jurječkova Podkarpates vojevodistē, Sahrin (Sahryn) un Laskuv Lubļinas vojevodistē. Nepieciešamās atļaujas jau izsniegtas.
- gada novembra beigās kopējā preses konferencē Polijas un Ukrainas ārlietu ministri ukraiņu puse paziņoja, ka nav šķēršļu, lai Polijas valsts un privātās struktūras veiktu meklēšanas un eksgūmacijas darbus sadarbībā ar Ukrainas iestādēm un saskaņā ar Ukrainas likumdošanu, kā arī izteica gatavību pozitīvi izskatīt attiecīgās iesniegums.
Volīnijas slepkavības — Ukrainas pretošanās armijas—OUN masveida poļu civilo iedzīvotāju iznīcināšana un mazākos apmēros arī citu tautību civiliedzīvotāju slepkavības, kas tajā laikā dzīvoja Rietumu Ukrainā un Volīnijas teritorijā (mūsdienu Ukrainas Rivņas, Volīnijas un Ziemeļu Ternopilas apgabali). Tas sākās 1943. gada martā un sasniedza punktu 1943. gada jūlijā. Atbildes darbības, ko poļu puse uzsāka vēlāk, no 1943. gada vasaras beigām, noveda pie ievērojamiem zaudējumiem starp ukraiņu civiliedzīvotājiem.
No 1943. gada otrās puses ukraiņu nacionālisti sāka iznīcināt poļu iedzīvotājus jau Austrumgaličijas teritorijā (tagad — Lvivas, Ivano-Frankivskas un Ternopilas apgabali). Pirmie masu slepkavības šajā reģionā tika īstenotas vēl 1943. gada oktobrī, bet to pastiprināšanās notika 1944. gada februārī. Līdz 1944. gada vasarai antipoļu darbības bija aptvērušas visu Austrumgaličijas teritoriju un bija sākušās pat Zakerzonē. Volīnijas slepkavības tiek uzskatītas par asiņaināko poļu–ukraiņu konflikta epizodi XX gadsimta vidū, ko daudzi vēsturnieki (pirmkārt — poļu vēsturnieki) izceļ no kopējā poļu–ukraiņu pretstāves fona Rietumu Ukrainas zemēs.
Bieži vien poļu vēsturnieki šos notikumus interpretē tikai kā UPA antipoļu akciju, samazinot poļu varas pētījumos 1930. gadu polonizācijas politikas laikā pastrādātās noziegumu nozīmi, savukārt ukraiņu vēsturnieki akcentē UPA rīcības motīvus un pievērš lielu uzmanību Armijas Krajovas atbildes darbībām pret ukraiņu civiliedzīvotājiem, tostarp Polijas teritorijā. Poļu Seims uzskata Volīnijas slepkavības par poļu iedzīvotāju genocīdu.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/-sU0bU6X_sQ?si=V4PcN1zp-3up90wt" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
