Trīs Krievijas pilsoņi saņēma cietumsodus par Lietuvas «meža brāļu» līdera pieminekļa bojāšanu 0 184

Lietuvas tiesa piesprieda trim vīriešiem cietumsodus par varas atņemšanu pieminekļa autoram un rīcību Krievijas interesēs. Tiesa Kauņā konstatēja, ka divi Igaunijas iedzīvotāji ar Krievijas pilsonību un viens Krievijas pilsonis rīkojušies pēc pasūtījuma un par samaksu ārvalsts interesēs.

Polijas Radio korespondents Jans Olencki ziņoja no Viļņas:

«Vīriešiem piesprieda sodu no diviem ar pusi līdz četriem gadiem cietumsoda par palīdzēšanu citai valstij un par pieminekļa Adolfas Ramanauskas‑Vanagas bojāšanu. Piemineklis tika profanēts 2024. gada janvārī Merkiānā un pārklāts ar sarkanu krāsu. Viens no notiesātajiem atzina savu līdzdalību vandālismā, taču paziņoja, ka nepazina ne pasūtītāju, ne personu, kurai veltīts piemineklis, un viņa motivācija bija tikai nauda».

Adolfas Ramanauskas‑Vanagas bija viens no Lietuvas partizānu kustības līderiem, kas cīnījās pret padomju okupāciju pēc Otrā pasaules kara.

Vēstures profesors Ljudas Truska piedēvēja Adolfam Ramanauskam 1952. gadā izteikto aicinājumu „meža brāļiem” nolikt ieročus un iznākt no mežiem. Tomēr PSRS KGB podpulkvedis Nahmans Dušanskis, kurš piedalījās operācijā Ramanauskasa aizturēšanā, apgalvoja, ka šo aicinājumu izteica viņa vārda brālis — katoļu bīskaps, kurš iepriekš bija arestēts valsts drošības iestāžu.

Vēlāk Ramanauskas dzīvoja ar viltotiem dokumentiem. Viņš uzrakstīja trīsdaļu memuārus, kurus slēpa viņa biedri, un par to pastāvēšanu plaši kļuva zināms tikai 1991. gadā, kad tie tika izdoti.

Viņu 1957. gadā nošāva, un viņa paliekas 2018. gadā tika pārapbedītas ar valsts godiem.

2015. gadā Lietuvas tiesa piesprieda Ramanauskasa aizturēšanā iesaistītajam Stanislavam Drelingasam piecu gadu cietumsodu «par Lietuvas partizānu genocīdu» (praktiski veselības stāvokļa dēļ Drelingass izcieta tikai 5 mēnešus un 6 dienas). 2019. gada 12. martā Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraidīja Drelingasa sūdzību, atzīstot, ka viņa notiesāšana nav pretrunā Eiropas Konvencijai par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību. Lielā palāta Eiropas Cilvēktiesību tiesā atteicās pārskatīt šo lēmumu.

2016. gadā Antakalnē tika atklāts apbedījums, kurā atradās Ramanauskasa paliekas. To apstiprināja antropoloģiskā analīze, DNS izmeklēšana un fotogrāfiju salīdzināšana. Tika konstatēts, ka Ramanauskasa nāve iestājās šāviena rezultātā apakšžoklī; uz viņa bija josta ar ozolu lapu un dzelzs vilka attēlu.