Mariupolē desmitiem tūkstošu dzīvokļu konfiscēti Krievijas spēku labā

Kriminālziņas
BB.LV
Publicēšanas datums: 26.12.2025 00:00

Приезжие восстанавливают и строят жилье, в котором потом поселяются.

«Mūsdienās mūsu republika atgādina stāstu „kas nokrita, tas pazuda”.»

Krievijā pieņemts likums par dzīvojamo platību atsavināšanu valsts labā okupētajās Ukrainas teritorijās. Okupācijas administrācijām līdz 2030. gadam dotas tiesības īpašā kārtībā atzīt dzīvokļus un mājas sagrābtajās apdzīvotajās vietās par „beznodrošinājumiem”. Kritērijus noteiks vietējā līmenī. Nolikto par „neiervu” dzīvojamo fondu nodos reģionu īpašumā. Pat ja īpašnieku vienkārši nav iespējams noteikt pēc esošajiem dokumentiem. Ja īpašnieki atradīsies, viņiem sola kompensēt zaudējumu. Taču jau tagad ar īpašumtiesībām okupētajās teritorijās viss nav tik vienkārši.

Prokrieviskā propagandiste Jūlija Skubaeva, kā DNR (okupētās Doņeckas apgabala daļas) iedzīvotāja, sūdzas par Kremlim ieceltu amatpersonu bezlikumību. Viņas teiktajā, viņi atņem „beznodrošināmos” dzīvokļus.

«Mūsdienās mūsu republika atgādina stāstu „kas nokrita, tas pazuda”. Kā saukt reģionu, kurā 300 tūkstoši dzīvokļu klusi tiek piesavināti ar slepenas rīkojuma starpniecību? Pirātu republika,» norāda Skubaeva.

Par patvaļu sūdzas arī mariupolieši, kuru mājas nojauktas, bet viņiem nav piešķirts jauns mājoklis. Tīklā parādījušies daudzi vēstījumi Putinam: «Mēs, bijušie māju īpašnieki pa adresi Komjaunijas bulvāris, māja 40/1, māja 42 un māja 44, vēršamies pie mūsu prezidenta Putina. Vladimirs Vladimirovič, sakārtojiet DNR teritoriju. Jo īpaši Mariupolē. Izglābjiet pilsētas iedzīvotājus.»

„Novaja Gazeta. Evropa” jau 2024. gada maijā rakstīja, ka Krievijas ieceltās varas iestādes trīs gados okupētajās Ukrainas teritorijās atklājušas vairāk nekā 13 000 „beznodrošinātu” nekustamo īpašumu objektu. Savukārt žurnālisti no „BBC” šajā pavasarī aprēķināja, ka tikai Mariupolē okupācijas administrācija noteikusi vismaz 5 700 dzīvokļu, kas pakļauti konfiskācijai.

Komentē Pjotrs Andruščenko, Okupācijas izpētes centra vadītājs, bijušais Mariupoles mēra padomnieks.

– Cik dzīvokļu šobrīd var konfiscēt no ukraiņiem?

– Ja runājam par Mariupoli, tad runa ir par desmitiem tūkstošu dzīvokļu, kas vienā vai otrā veidā nonāks Krievijas Federācijas īpašumā. Jaunākie dati — Mariupolē jau 4 700 dzīvokļu atzīti par bezsaimnieciskiem un tiks nacionalizēti. Katra nedēļa vidēji plus 200 dzīvokļu tiek uzskaitīti kā bezsaimnieciski. Tas paātrinājās pēc tam, kad Mariupoles mēra amatā no okupācijas varas tika iecelts Antons Kolcovs. Viņš ir krievs, ne mariupolietis, bija Kremlim ieceltā okupētās Zaporižjas apgabala vadītāja Jevgeņija Baličkoga vietnieks. Un tieši par viņa „panākumiem” bezsaimnieka īpašumu nacionalizēšanā okupētajā Zaporižjas apgabalā viņu iecēla Mariupolē. Viņš to ļoti aktīvi dara.

Jau nonācis līdz tam, ka par „beznodrošinājiem” atzīst un nacionalizē ne tikai tos mariupoliešu dzīvokļus, kuri atrodas evakuācijā, nav Krievijas Federācijas pilsoņi, nav saņēmuši pasi. Ir vismaz trīs verificēti fakti, kad cilvēki, kuri atrodas Mariupolē un dzīvo savos dzīvokļos, to dzīvokļi atzīti par „beznodrošinājiem” tikai tāpēc, ka pirkuma-pārdošanas darījumi tika noslēgti pēc 2014. gada. Okupācijas vara neatzīst iesniegtos dokumentus. Viņi apgalvo, ka nevar to verificēt, jo nav piekļuves Ukrainas reģistriem. Vispirms par „beznodrošinājiem” tiks nacionalizēti dzīvokļi, kuros šobrīd iespējams dzīvot kādā formā, nevis tie dzīvokļi, kas ir pilnīgā iznīcināšanas stāvoklī.

– Kāda ir šo dzīvokļu liktenis pēc konfiskācijas?

– Pašlaik tie dzīvokļi, kas jau konfiscēti, pamatā tiek nodoti tā sauktajam spēka blokam — FSB, policijai, militārajiem. Otrais līmenis — veterānu un SVO varoņu ģimenes, kā viņi tos sauc. Un papildus tiek gatavota rinda budžeta darbiniekiem, kurus plānots piesaistīt no citām teritorijām — medicīnai un izglītībai. Vietējā reģionā nepietiek cilvēku, tāpēc to mēģina izmantot kā papildu bonusa instrumentu, lai kāds atbrauktu strādāt Mariupolē.

Mariupoliešu tur nemaz nav. No tiem mariupoliešiem, kas atrodas pilsētā, ieguvuši Krievijas pilsonību, kam rokās ir pase — vairāk nekā 22 000 cilvēku palikuši bez mājokļa. Viņu mājokļi demontēti līdz bedres līmenim. Un viņi nevar saņemt dzīvokli, pat to, kuru, rupji sakot, atņēma citiem mariupoliešiem. Ja tas notiktu citādi, būtu vismaz kaut kāda sapratne. Dzīvokļi, kuri tiek nacionalizēti no ukraiņiem, nenonāk pie ukraiņiem, kas atrodas okupācijā.

Visticamāk spilgtākais piemērs ir māju apdzīvošana, kas atrodas tieši pretī Drāmas teātrim vēsturiskajā rajonā. Acīmredzot to dara, lai tukšie logi netraucētu, kad šogad paredzēts atjaunot teātri, kā viņi to vēlas. Un tur ieveido spēka bloku. Šīs mājas es pazīstu ne tikai no dzirdēšanas. Es pats esmu no šī pagalma, dzīvoju tur bērnībā. Es pazīstu daudzus kaimiņus, es ar visiem, ko pazīstu, esmu runājis, kuriem dzīvoklis atrodas šajā mājā, un viņiem ir īpašumtiesības. Viņi nav Mariupolē, viņu dzīvokļos dzīvo sveši cilvēki, un visi viņi pieder Krievijas Federācijas spēka blokam.

– Kādus soļus jāveic šo īpašumu īpašniekiem, mariupoliešiem, kas tagad izbraukuši, lai atgūtu savu dzīvokli vai vismaz iegūtu iespēju to pārdot?

– Juridisku iespēju šobrīd nav. Paskaidrošu, kāpēc. Pasu izsniegšanas process vienkāršotā kārtībā cilvēkiem, kuri bija deklarēti okupētajās teritorijās pirms pilna mēroga iebrukuma, ir beidzies. Tas darbojās līdz 2025. gada 1. janvārim. Tas nozīmē, ka, ja šodien es ierodos Mariupolē, lai pārreģistrētu dzīvokli, man jāiegūst Krievijas pilsonība. Savukārt Krievijas pilsonību es varēšu saņemt tikai pēc vispārējām procedūrām, tāpat kā visi pārējie ārvalstnieki. Tas nozīmē, ka labākajā gadījumā tas aizņems gadu vai divus. Šajā laikā mans dzīvoklis tiks atzīts par „beznodrošinātu” un pāries Krievijas Federācijas īpašumā. Tāpēc ukraiņiem, kas atrodas evakuācijā, nav nekādu likumīgu variantu atgūt savu nekustamo īpašumu.