Kipras kūrortiem draud atkritumu katastrofa 0 238

Vidusjūras jūras alas, kas kādreiz kalpoja par patvērumu apdraudētām sugām, tagad slēpj pieaugošu krīzi.

Izrādījās, ka alas nemaz nav neskartas un ir pārņemtas ar neredzamu draudu — plastmasas piesārņojumu, raksta IDR. Tas, kas kādreiz bija jūras dzīvnieku patvērums, tagad pārvērties par izgāztuvi.

Tiek norādīts, ka, lai gan jūru piesārņojums ar plastmasu pats par sevi nav jauns, pētnieki atklājuši satraucošu jaunu nodaļu šajā ilgstošajā vides krīzē.

Jo īpaši jauns pētījums atklāja šokējošu plastmasas un cita atkritumu uzkrāšanos izolētajās Kipras jūras alās. Pētnieki atrada atkritumus katrā pārbaudītajā alā, un dažās to koncentrācija sasniedza pārsteidzoši augstu līmeni — līdz 97 priekšmetiem uz kv. m, kas ievērojami pārsniedz līmeņus, kas parasti novēroti pludmalēs vai jūras dibenā.

Pētījums ir pirmais visaptverošais pārskats par jūras atkritumiem piekrastes jūras alās Vidusjūrā un rada nopietnas bažas par pieaugošu draudu jūras dzīvībai. Rezultāti rāda, ka jūras alas darbojas kā "dabiski slazdi" atkritumiem, kas dreifē ūdenī.

Šie aizķertie atkritumi, īpaši plastmasas atkritumi, rada nopietnu briesmu gan vietējai ekosistēmai, gan apdraudētajām sugām, kas izmanto šīs alas kā patvērumu. Pētnieki skaidroja, ka jūras alas ir noslēgtas telpas, tāpēc atkritumi tur uzkrājas, nespējot no tām izkļūt.

Kā rezultātā tika noskaidrots, ka alās ar lielāku iekšējo pludmales zonu un mērenu viļņu ietekmi uzkrājas vairāk atkritumu, radot slēptu plastmasas rezervuāru. Vairāk nekā 24 000 atkritumu priekšmetu, kuru kopējā masa bija 176 kg, tika atrasti 23 alās, kas skaidri rāda, ka šīs dabiskās noslēgtās telpas kļūst arvien piesārņotākas.

Visredzamākā izrādījās polistirola un plastmasas fragmentu galvenā atkritumu masa. Šo plastmasas atkritumu atklāšana rada bažas ne tikai to apjoma dēļ, bet arī to noturības dēļ — plastmasa sadalās mazākos gabalos, pārvēršoties mikroplastikā, ko ir grūti attīrīt un vēl grūtāk izņemt no vides.

Iespējams, vissatraucošākais pētījuma atklājums bija jaunas piesārņojuma formas esamība, ko dēvē par "plāstitāru". Šī lipīgā melnā viela veidojas, kad peldējošie sveķu atlikumi sajaucas ar mikroplastiku un makroplastiku, veidojot sveķiem līdzīgu garozu, kas pārklāj alu sienas un dibenu. Šis "plāstitārs" ir bīstams jauns piesārņotājs, kas tikai nesen sācis parādīties jūras vidē, un tā klātbūtne jūras alās vēl vairāk pasliktina vides riskus.