Neķeramais Putina spiegs Marsaleks izrādījies Lībijas multimiljonārs 0 75

Viens no Eiropā visvairāk meklētajiem krāpniekiem, sabrukusās Vācijas maksājumu sistēmas Wirecard bijušais operāciju direktors Jans Marsaleks izrādījies investors Lībijas cementa aktīvos, norāda izmeklēšana The Financial Times. 2024. gadā Londonā tika noslēgts slēgts darījums par Marsaleka akciju pārdošanu kopā ar partneriem trīs Lībijas Cementa kompānijas cementa rūpnīcās biznesmenim, kurš saistīts ar ģenerāli Halīfu Haftaru. Viņu uzskata par Austrumu Lībijas valdītāju un ilggadēju Krievijas partneri.

Saskaņā ar Süddeutsche Zeitung datiem, 2020. gadā no aresta aizbēgušais Marsaleks 2021. gadā saņēma Krievijas pasi uz Germana Baženova vārda un dzīvo Krievijā FSB aizsardzībā. Agrāk viņš lepnojies ar ceļojumiem uz Palmīru Sirijā «ciemos pie Krievijas karavīriem» un palīdzējis nodrošināt privātās militārās kompānijas «Vagner» klātbūtni Lībijā.

Pirms rūpnīcu akciju pārdošanas Marsaleks gadiem ilgi ieguldīja Lībijas projektos caur ofšoru struktūru tīklu Kiprā, Dubaijā un Mena salā un nominālajiem īpašniekiem. FT norāda, ka ap Lībijas cementa rūpnīcām un ar tām saistītajiem uzņēmumiem izveidojies ilgstošs korporatīvs konflikts starp Marsaleka bijušajiem partneriem, kuru tagad izskatīs Lielbritānijas tiesas. Pēc FT avotu aplēsēm Marsaleka ieguldījumi Lībijā, ja viņš būtu saglabājis pār tām kontroli, pašlaik sasniegtu desmitiem miljonu dolāru. Viņam bija arī citi projekti Lībijā — viņš bija uzņēmumu īpašnieks, kas izīrē urbšanas iekārtas.

The Financial Times atklāj vēl vienu Lībijas epizodi no Marsaleka dzīves. 2018. gadā viņš piedāvāja vienam no saviem lībijas partneriem Ahmedam Ben Halim un viņa tuviniekiem ieguldīt jaunajā žetonā Toncoin, kuru palaida platforma Telegram. Tās dibinātājs Pavels Durovs iepazinās ar Marsaleku un uzaicināja viņu pievienoties projektam. Lībijas investoriem izveidoja atsevišķu fondu, tomēr banka Credit Suisse, kas apkalpoja žetonu pārdošanu, bloķēja darījumu. Izrādījās, ka banka bija gatava pieņemt Marsaleka naudu (viņa līdzdalība Wirecard finanšu krāpšanā nebija atklāta), taču baidījās no viņa aprindām Lībijā.

Lai apietu banku pārbaudes naudas atmazgāšanas nolūkā, investori nolēma, ka līdzekļus ieguldīs pats Marsaleks savā vārdā, bet par viņu rēķina. Tomēr ASV Vērtspapīru un biržu komisija bloķēja Telegram žetona izlaidi, un Marsaleks bija spiests atgriezt naudu lībijiešiem.